Author: Jeļena Kuzmenko

Gandrīz izrāvu visas upenes krūmus pēc trešā gada pēc kārtas, kad raža bija vien saujiņa sīku, skābu ogu! Pirku laistīju pēc instrukcijas, bet rezultāts – tikai lapas un vilšanās.

Lai atbrīvotos no nepatīkamās smakas, es plānoju izmantot parasto hlorheksidīnu. 

Ar tukšziedu problēmu gurķiem dārzkopji sastopas diezgan bieži. Internetā var atrast daudz padomu, kā šo problēmu atrisināt. Taču daudzas metodes izrādās neefektīvas.

Tikai viena ēdamkarote vienkārša līdzekļa uz spaini ūdens  un kaitinošā zāle pazūd no dārza uz visiem laikiem.

Šodien vēlos dalīties ar noslēpumu, kas jau daudzus gadus palīdz man aizsargāt dārzu no kaitēkļiem – bez ķīmijas. Runa būs par mārrutku – augu, ko daudzi uzskata par nezāli, bet man tas kļuvis par īstu glābiņu.

Sējām sīpolus kārtīgi, glīti, saprātīgi. Bet tad, bam! – jūlija vidus, un sākas: kāds spalva nolaidusies, kāds kāts kļūst melns, pašā galviņā puve, lai gan no ārpuses šķiet vesela.

Viss sākās ar troksni pie žoga. Rīts, virs dārza virmo migla, mitras zemes smarža — it kā solījums par ražu.

Jūnijs ir mēnesis, kad zvaigznes var atklāt negaidītas iespējas un pārbaudījumus.

Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad  izsalkušas ērces pieķeras visam, kas kustas. 

Kad es pirmo reizi uzzināju par joda lietderību ikdienā, godīgi sakot, biju ieinteresēta. Vai tiešām šī pudelīte var būt tik noderīga ikdienas dzīvē?

Vectēvs vienmēr teica: “Nātre – dārza karaliene.” Un viņam bija taisnība. Sāku laistīt burkānus un bietes ar nātru uzlējumu pēc viņa metodes.

Kad kaimiņš ieraudzīja manas avenes, kas bija divreiz lielākas nekā parasti, viņš vispirms neticēja savām acīm, bet pēc tam sāka prasīt, kādu “ķīmiju” es lietoju!