Autors: Ļena Sokolova

Ziemas mēnešos, kad daba aiz loga šķietami guļ, mājoklī ceram uz mieru un mājīgumu, taču reizēm šo idilli iztraucē negaidīti viesi – sīkas, melnas mušiņas, kas sāk lidināties ap istabas augiem.

Reizēm mēdz gadīties situācijas, kad kāds pasaka īsu frāzi, un telpā iestājas klusums, bet pēc mēneša izrādās, ka teiktais ir piepildījies līdz pēdējam sīkumam.

Dažkārt bērnībā kāds bērns pēkšņi sāk spriest par dzīves jēgu, kamēr vienaudži strīdas par to, kurš ātrāk skrien.

Pavasarī un ziemas nogalē daudzi telpaugu mīļotāji un dārzkopji novēro līdzīgu situāciju: istabas puķes šķiet burtiski “iesalušas” savā attīstībā, bet tikko sadīgušie dēsti uz palodzes nīkuļo, it kā nevarēdami izlemt – augt vai tomēr nē.

Daudzi dārzkopji pavasarī vai vasaras sākumā pamana, ka dobēs starp kultūraugiem sāk dominēt kāds košs un spēcīgs augs ar dzelteniem ziediem. Strutene ir sastopama gandrīz katrā lauku sētā, taču brīdis, kad tā sāk veidot blīvus paklājus tur, kur būtu jāaug dārzeņiem vai ogām, liek aizdomāties.

Daudzi no mums ir pamanījuši, ka pēdējos gados pasaule un ikdiena kļuvusi neparedzamāka, liekot arvien biežāk pielāgoties jauniem apstākļiem.

Daudzi dārzkopji jau janvāra beigās sāk just to patīkamo satraukumu, kas vēsta par jaunās sezonas tuvošanos. Lai gan ārā vēl var valdīt sals un sniegs, uz palodzēm laiks gatavot vietu pirmajām dēstu kastītēm.

Ja kaut reizi nācies pamosties nakts vidū no klusas skrāpēšanās aiz sienas, jūs droši vien zināt, ka tas nav ne caurvējš, ne iztēles auglis. Tie ir mazie, pelēkie īrnieki, kuri nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet sistemātiski posta visu savā ceļā.

Mēdz būt situācijas, kad cilvēkam šķietami ir viss nepieciešamais – laba izglītība, iespējas un talants –, taču gadiem ilgi nepameta sajūta, ka tiek izmantota tikai neliela daļa no patiesajām spējām.