Author: Ļena Sokolova

Rudenī, kad dārzs jau atdevis savu ražu, daudziem dārzniekiem sākas “ģenerāltīrīšana”: tiek apgriezti vecie aveņu dzinumi, izvākti sausie zari, lapas – un bieži vien tas viss nonāk ugunskurā. 

Gadiem ejot, pasaule ap mums mainās ne tikai fiziski, bet arī iekšēji. Tas, kas agrāk šķita vitāli nepieciešams – zvani, tikšanās, nepārtrauktas sarunas – pēkšņi zaudē savu nozīmi.

Gada pēdējās dienas ir klāt – laiks, kad debesu jumi sakārtojas, lai palīdzētu mums atvadīties no vecā un ar gaišu sirdi sagaidīt jauno, tāpēc ieklausieties šajos zvaigžņu ieteikumos!

Pasaulē ir daudz vārdu par sievietes spēku, taču vārds “lepnums” skan īpaši, kad runa ir par sievietēm, kuras zina savu vērtību un neļauj pasaulei salauzt savu garu. Lepna sieviete nav vienkārši par sevi pārliecināta personība.

2026. gada astroloģiskā karte izceļas ar īpaši retu fenomenu — Jupitera un Neptūna savienošanos Auna zīmē. Šis kosmiskais tandēms pie debesjuma iedegs īpašu iespēju zvaigzni, kas dāvās drosmi un iedvesmu.

Decembra izskaņa dāvās daudzām Zodiaka zīmēm laimi, panākumus un iespēju realizēt savas ambīcijas un kvēlākos sapņus. Tamāra Globa ir izcēlusi vairākus īpašos veiksminiekus, kuriem zvaigznes gada pēdējās dienās būs īpaši labvēlīgas.

Uz Zemes nav neviena cilvēka, kuram uz ķermeņa nebūtu nevienas dzimumzīmes. Katru no mums dzimšanas brīdī vai pirmajos septiņos dzīves gados, kamēr dvēsele vēl tikai «iesakņojas» fiziskajā ķermenī, Visums atzīmē ar īpašām zīmēm.

Daudzdzīvokļu mājās tas ir kļuvis gandrīz par normu: vakarā cilvēks iznes atkritumu maisu un atstāj to pie durvīm kāpņu telpā. Iemesli šķiet loģiski – lai no rīta neaizmirstu paņemt līdzi, lai mājās neizplatītos smakas, vai vienkārši tāpēc, lai maiss nemaisītos pa kājām gaitenī.

Dažreiz šķiet, ka dažiem cilvēkiem piemīt apbrīnojama nojauta. Viņi it kā iepriekš sajūt likteņa pavērsienus, pieņem lēmumus, kas ved pa pareizo ceļu, vai smalki uztver apkārtējo noskaņojumu.

Eksistē tāds kluss brieduma paradokss. Jo vairāk spēku zūd, jo skaidrāk rodas apziņa: dzīvot gribas… kaut kā citādāk. Ne straujāk, ne pareizāk – bet maigāk.

Mēdz teikt, ka noteiktos apstākļos jebkurš cilvēks spēj pārkāpt robežu. Kad tevi nesadzird, kad pacietības mērs ir pilns – pat vismierīgākais var salūzt. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir īpaši grūti savaldīt aizkaitinājumu, dusmas vai aukstu niknumu.

Es jau sen esmu pamanījis vienu lietu. Jebkurā normālā virtuvē, kur ēdiens izdodas nemainīgi garšīgs, vienmēr ir lupatiņa. Ne sūklis, ne salvete, ne papīra dvieļu rullis (lai gan tas viss arī ļoti palīdz), bet parasta darba lupatiņa.