Sveicināti, cienījamie lasītāji. Vēlos pastāstīt par kādu notikumu savā dzīvē. Man ir 60 gadi. Reiz iegribējās iegādāties īsos gsvārkus – nopirku tos, uzvilku un devos “cilvēkos”. Vīrieši izteica daudz komplimentu, bet sievietes uz mani raudzījās ar neizpratni par manu izskatu.
Lasīt vairāk
Pirms plastmasas logu parādīšanās visās mājās bija koka rāmji. Tolaik starp diviem koka rāmjiem lika glāzi ar sāli. To darīja tādēļ, lai aukstajā laikā stikli neaizsvīstu. Sāls lieliski uzsūc mitrumu no gaisa un to aiztur.
Lasīt vairāk
Pie kaimiņienes man sanāk iegriezties bieži, taču nekad iepriekš nebiju sastapusies ar šādu ainu. Vienu vakaru ieejot viņas dzīvoklī, ieraudzīju, ka viņa tur rokās šķīvīti ar lēni gruzdošām lauru lapām. Es, protams, painteresējos, kāda tam jēga.
Lasīt vairāk
Manai meitai drīz būs dzimšanas diena. Pajautāju, vai viņa aicinās viesus. Viņa atbildēja, ka neplāno to darīt. Viņa pat bija pārsteigta par jautājumu – protams, ka nebūs nekādu plašu svinību. Tikai tuvākie cilvēki, neliels ģimenes loks.
Lasīt vairāk
Ikviens, kas kaut reizi kurinājis krāsni vai pirti, zina – malka ir kaprīzs materiāls. Tikko ieliec veselu klēpi, bet tā jau sadegusi un siltuma gandrīz nav. Arī man tā ir gadījies ne reizi vien: noskaņojies pirtij, bet nākas atkal mest klāt pagales. Tad es padomāju…
Lasīt vairāk
Kad apprecējos un aizgāju no bērnības mājām, paņēmu līdzi vecāku dzīvokļa atslēgas. Līdz kāzām tās vienmēr bija manā somā, un es biju pārliecināta – vecāku mājas man vienmēr būs atvērtas. Precētas sievietes statuss taču nemaina faktu, ka man ir mamma, tētis un vieta, kur esmu uzaugusi.
Lasīt vairāk
Dzīvojot laukos, bieži vien nākas meklēt vienkāršus un lētus risinājumus tur, kur pilsētā par tiem pat neaizdomātos. Un reizēm tie izrādās pārsteidzoši asprātīgi.
Lasīt vairāk
Rudenī daudziem telpaugiem sāk pietrūkt gaismas, un tas uzreiz redzams — lapas kļūst bālākas, augšana palēninās. Tieši tad viņiem visvairāk nepieciešams atbalsts. Protams, var aiziet uz veikalu un iegādāties minerālmēslus, taču es izvēlos vienkāršākus, tautas metodes.
Lasīt vairāk
Sen atpakaļ, atpūšoties Turcijā, satiku sievieti vārdā Maira. Izrādījās, ka abas esam liepājnieces. Man tobrīd bija nedaudz pāri 30, bet viņai – 50, lai gan tas mani ļoti pārsteidza, jo viņa izskatījās daudz jaunāka.
Lasīt vairāk
«Es tiešām nezinu, ko šodien gatavot,» — uzrakstīja Laura draudzeņu sarakstē, un šie vārdi kļuva par sākumu nelielai diskusijai.
Lasīt vairāk
Pārcēlušies no laukiem uz māju pilsētas nomalē, ar sievu kopā ieguvām arī pagrabu, kas jau atradās uz zemesgabala. Es to uztvēru kā lielisku priekšrocību — vietu, kur glabāt ziemas sagataves. Laukos dzīvojot, tas bija ierasts: katrā pagrabā vienmēr stāvēja kartupeļu maisi, burciņas ar marinējumiem un citi krājumi aukstajam laikam.
Lasīt vairāk
Šodien televizors ir viegla plastmasas un stikla rāmi, kas piekārts pie sienas un saplūst ar interjeru. Bet pirms dažām desmitgadēm viss bija citādi: masīvas kastes ar ekrānu, pārklātas ar koka finieri, bija neatņemama viesistabas daļa un reizē arī mēbele. Kā radās šī tradīcija un kāpēc plastmasas risinājumi, kas jau bija pieejami, netika izmantoti tik plaši?
Lasīt vairāk