Daudzi autovadītāji, pat pieredzējuši, pie stūres pieļauj šķietami nekaitīgu un dabisku uzvedību, taču laika gaitā tie rada nopietnus bojājumus savam transportlīdzeklim.
Īpaši bīstami ir nelieli ieradumi, kas pirmajos braukšanas mēnešos vai pat gados nerada bažas, bet laika gaitā noved pie dārgām dzinēja apkopēm. Saskaņā ar servisa centru statistiku, ievērojama daļa lielu remontu notiek nevis bojātu detaļu dēļ, bet gan pastāvīgi ekspluatācijas instrukciju pārkāpšanas dēļ. Viens no visizplatītākajiem, tomēr mānīgākajiem ieradumiem ir gāzes pedāļa un dzinēja darbības režīma izmantošana pirmajās minūtēs pēc automašīnas iedarbināšanas.
Pieredze rāda, ka deviņi no desmit autovadītājiem katru dienu atkārto vienu un to pašu darbību, pārliecināti par tās drošību, lai gan patiesībā tas samazina spēka agregāta kalpošanas laiku, noved pie cilindra-virzuļa mezgla paātrinātas nodiluma, bojā eļļas sistēmu un rada apstākļus pārkaršanai.
Bīstama ieraduma būtība un tā slēptās kaites
Galvenā kļūda, ko pieļauj lielākā daļa autovadītāju, rodas tūlīt pēc auksta dzinēja iedarbināšanas. Vēlme pēc iespējas ātrāk sākt braukt, īpaši no rīta vai ziemā, liek cilvēkiem strauji nospiest gāzes pedāli, iedarbinot dzinēju vēl pirms smērvielas ir sasniegušas visas darba virsmas.
Dzinējs šķiet gatavs slodzes apstrādei, jo tas ir iedarbināts un darbojas vienmērīgi, taču eļļas plēves faktiskais stāvoklis šajā brīdī ir pavisam citāds. Pa nakti eļļa ieplūst eļļas karterā, un zemā temperatūrā tā sabiezē un lēnām plūst caur eļļas kanāliem. Strauji nospiežot pedāli, palielinās kloķvārpstas ātrums, virzuļi pārvietojas ātrāk, palielinās berze, un plēve, kas aizsargā cilindru sienas un kloķvārpstas gultņus, vēl nav paspējusi izveidoties.
Šajās kritiskajās sekundēs metāls burtiski izžūst, nodilstot cilindra-virzuļa mezglu, palielinot skrāpēšanās un paātrinātas gredzenu atteices risku. Pat vasarā, kad eļļa ir šķidra, eļļošanas sistēmai ir nepieciešamas vismaz 20–30 sekundes, lai sasniegtu normālu spiedienu, un sasalšanas temperatūrā – līdz pat minūtei. Tomēr autovadītāji, kas steidzas uz darbu, ignorē šo noteikumu, pārliecināti, ka “dzinējs ir moderns un tiks ar to galā”. Situāciju pasliktina ieradums īslaicīgi apgriezt dzinēju tūlīt pēc iedarbināšanas, “lai to iesildītu”, kas rada trieciena slodzi uz aukstām detaļām.
Tas viss noved pie paātrinātas dzinēja novecošanās: palielināta eļļas patēriņa, samazinātas kompresijas un metāliskas klauvēšanas skaņas parādīšanās. Pirmās nopietnas pazīmes bieži parādās pēc 70 000–90 000 kilometriem, lai gan līdzīga dzinēja kalpošanas laiks ar pienācīgu apkopi pārsniedz 200 000.
Mehāniskie un termiskie procesi, kas bojā dzinēju
Lai saprastu, kāpēc pēkšņa gāzes nospiešana pēc iedarbināšanas ir tik bīstama, ir jāiedomājas, kā eļļa tiek sadalīta dzinējā. Pēc nakts apstāšanās tā pilnībā nosēžas karterī, atstājot uz cilindru sienām un kloķvārpstas gultņiem tikai plānu plēvīti, kas nav pietiekama pilnīgai aizsardzībai. Iedarbināšanas laikā eļļas sūknis sāk sūknēt, bet eļļa nekavējoties nesasniedz sistēmas ārējos punktus — augšējos cilindrus, sadales vārpstu un hidrauliskos pacēlājus. Ja šajā brīdī dzinēja apgriezieni strauji palielinās, virzuļi un vārsti pārvietojas ar palielinātu ātrumu, spiediens sadegšanas kamerās palielinās, temperatūra strauji paaugstinās, un smērviela vēl nav piegādāta.
Metāla berze pret metālu rada mikroskopiskas skrambas, kas laika gaitā pārvēršas skrāpējumos. Arī aukstuma spraugas starp komponentiem spēlē lomu: zemā temperatūrā metāls tiek saspiests, kā rezultātā termiskās spraugas kļūst lielākas, vēl vairāk pasliktinot eļļošanas apstākļus.
Īpaši neaizsargāti ir dzinēji ar turbokompresoru, kuros turbīnas vārpsta griežas lielā ātrumā un kam nepieciešams pastāvīgs eļļas spiediens. Agrīnas pazīmes ir neliela eļļas zilēšana, deguma smaka un raksturīga zvanīšana aukstās iedarbināšanas laikā. Sekas labot ir par vēlu: nodilums ir kumulatīvs, un pat pāreja uz augstākas kvalitātes eļļu neatjauno detaļas to sākotnējā stāvoklī.
Ieraža finansiālās sekas un piemēri no reālās dzīves
Auto īpašnieki reti saista pēkšņas avārijas ar ieradumu spiest gāzes pedāli aukstās iedarbināšanas laikā, taču degvielas uzpildes stacijas labi apzinās šo saistību. Lielo servisa tīklu statistika par 2024.–2025. gadu liecina, ka aptuveni 40 % benzīna dzinēju kapitālā remonta pieprasījumu ir saistīti ar paātrinātu cilindru-virzuļu grupas un kloķvārpstas gultņu nodilumu.
Pat ja dzinējam nav nepieciešama nopietna remonta, palielināts eļļas patēriņš piespiež vadītāju biežāk papildināt dārgas sintētiskās eļļas, kas vairāku ekspluatācijas gadu laikā kļūst par ievērojamiem izdevumiem. Gadījuma izpēte no Maskavas autoservisa: trīs gadus veca sedana ar odometrā rādītiem 85 000 kilometru īpašnieks ziņoja par skaļu klauvēšanas skaņu aukstā laikā. Diagnostika atklāja kritisku klaņu gultņu nodilumu, ko izraisīja atkārtota pēkšņa iedarbināšana bez iesilšanas.
Kā izstrādāt pareizu dzinēja iedarbināšanas algoritmu
Lai izvairītos no kaitīgām sekām, vienkārši mainiet savu rīta rutīnu. Pēc aukstas iedarbināšanas dzinējam vajadzētu darboties tukšgaitā vismaz 30–60 sekundes, lai sūknis varētu izveidot stabilu spiedienu un vienmērīgi sadalīt eļļu. Spēcīgā salā ieteicams līdz divām minūtēm viegli darboties tukšgaitā. Pēc braukšanas uzsākšanas pirmos kilometrus brauciet lēni, uzturot apgriezienus 2500–3000 diapazonā, izvairoties no pēkšņas paātrinājuma. Mūsdienu dzinējiem nav nepieciešams ilgs iesilšanas periods; optimāli ir sākt braukt lēni pēc minūtes, ļaujot automašīnai ātrāk sasniegt darba temperatūru ar nelielu slodzi.
Lasi vēl: Ziema nesīs kaut ko nepieredzētu kopš 1799. gada: meteorologi skaidro uz ko vajadzētu rēķināties
Svarīga ir arī profilaktiskā apkope: regulāri nomainiet eļļu saskaņā ar grafiku, izmantojiet augstas kvalitātes filtrus un pārbaudiet eļļas līmeni pirms gariem braucieniem. Turbokompresoru transportlīdzekļu īpašniekiem īpaši rūpīgi jāievēro šie noteikumi, jo turbokompresors ir jutīgs pret eļļas spiedienu un tīrību. Ir arī noderīgi uzstādīt eļļas spiediena mērītāju ar indikatoru uz instrumentu paneļa: tas nodrošina vizuālu uzraudzību un ļauj sākt braukt tikai pēc tam, kad ir sasniegti normāli parametri.
