Droši vien daudzi autovadītāji ir pamanījuši, ka uz patruļmašīnas sānu daļām ir uzrakstīts dežūrdaļas tālrunis. Zvanot uz šo tālruni, var atstāt sūdzību par inspektora rīcību
Šajā rakstā mēs pastāstīsim reālu gadījumu, kuru uzzinājām no autovadītāja par to, kā inspektors reaģēja, kad vadītājs viņa klātbūtnē piezvanīja uz uzticības tālruni.
Mūsu birojā vērsās autovadītājs, kurš pastāstīja, ka viņu apturējis inspektors un paskaidrojis, ka viņš nav devis ceļu gājējam, kas šķērsoja brauktuvi pa neregulējamu gājēju pāreju. Pārskatot vide ierakstu, vadītājs izteica savu nepiekrišanu viņam piemērotajam Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam, savu nepiekrišanu viņš pamatoja ar to, ka gājējs atradies tālu no viņa automašīnas, līdz ar to šķērslis gājējam nebija radīts, bet, lai “noliktu pie vietas” inspektoru, vadītājs izkāpa un demonstratīvi piezvanīja uz uzticības tālruni.
Redzot šo zvanu, inspektors klusējot devās uz patruļmašīnu un izrakstīja sodu par gājēja nepalaišanu, turklāt soda summu norādīja 200 EUR, lai gan varēja piemērot arī minimālo sodu – 20EUR. Papildus tam inspektors nofotografēja automašīnas priekšējo un aizmugurējo numuru, kas bija netīri, un arī par šo pārkāpumu uzlika sodu.
Kad inspektors izsniedza pēdējā protokola kopiju, viņš pateica: “Nebūtu piezvanījis uz uzticības tālruni, es, iespējams, būtu izrakstījis vienu sodu un to pašu minimālo, bet varbūt vispār nebūtu rakstījis vai izteicis brīdinājumu, bet tagad turies – divi.” Tātad faktiski inspektors pateica, ka sodu viņš uzlika par zvanu uz uzticības tālruni, nevis par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Autovadītāji mums bieži ir stāstījuši, ka, ja viņi zvanījuši uz uzticības tālruni, tad inspektors noteikti viņiem uzrakstījis sodu, tādēļ mēs painteresējāmies pie pazīstama inspektora, kādēļ viņi uzliek sodu – vai vienkārši vēlas sodīt vadītāju, vai arī tam ir kāda slepena nozīme.
Lasi vēl: Kā pagatavot vistas fileju, lai tā kūst mutē – mana firmas recepte, cepta cepeškrāsnī “zem kažoka”
Kāpēc inspektors centīsies uzlikt sodu vadītājam, ja viņš piezvanīja uz uzticības tālruni
Inspektors paskaidroja, ka zvans uz uzticības tālruni arī ir sūdzība, līdz ar to tā tiks izskatīta, un, lai attaisnotu savas darbības, tās ir jāpamato. Ja vadītājs piezvanījis uz uzticības tālruni, bet inspektors nav uzlicis sodu, tad darbiniekam nebūs ar ko pamatot savu rīcību, bet, ja viņš uzliek sodu, tad skaidrojumos inspektors varēs teikt: “Vadītājs apvainojās par sodu, tāpēc zvana un sūdzas.”
Tātad zvans uz uzticības tālruni tiks uztverts kā spiediena mēģinājums uz tiesībsargu ar mērķi izvairīties no atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, tādēļ šādu sūdzību atstās bez izskatīšanas.
Tādējādi inspektors paskaidroja, ka sodu vadītājam, kurš piezvanījis uz uzticības tālruni, viņi uzraksta, lai pamatotu savu darbību likumību, t.i., lai sūdzības izskatīšana būtu viņa labā, un vienlaikus tā ir arī vadītāja sodīšana par sūdzības iesniegšanu.
Jāpiebilst, ka sodu piemērošana Latvijā balstās tikai uz Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas ir fiksēti un pierādāmi. Inspektoram nav tiesību piemērot sodu tikai tāpēc, ka vadītājs iesniedz sūdzību.
Lasi vēl: Kā pareizi atbildēt uz inspektora jautājumu “Kurp jūs dodaties?”, kas nedod iespēju turpināt sarunu
Latvijas tiesību aktos nav paredzēts, ka sūdzība var kļūt par pamatu bargākam sodam. Gluži pretēji – ja būtu pierādījumi, ka tiesībsargs sodījis vadītāju kā “atlīdzību” par zvanu uz uzticības tālruni, tas būtu dienesta pārkāpums un pats darbinieks varētu tikt saukts pie atbildības.
Bet minētajā gadījumā stāsta autors dalās pieredzē un ir viņa vārds pret darbinieka vārdu. Lai pierādītu stāsta pamatojamu būtu nepieciešami lietas materiāli, tos publiski atklāt nevar. Tā kā nav nosaukts neviens vārds, uzvārds šie apgalvojumi nav paredzēti kā nomelnošana, bet vienkārši informatīvs teksts par dzīves situācijām.
