Nāc iekšā, māsiņ, ja jau esi atnākusi. Nav pagājis pat gads, kopš atcerējies par parādu! – ar šādiem vārdiem mani sveicināja māsa Laura, kas pirms pāris dienām bija atgriezusies Latvijā no peļņas Itālijā.
Es stāvēju uz viņas mājas sliekšņa un nezināju, ko darīt: novilkt apavus un iet iekšā vai vienkārši iedot naudu un nekavējoties doties prom.
– Lūk, es atnesu naudu. Dzirdēju, ka esi atgriezusies, un uzreiz nolēmu ienākt, es teicu, it kā attaisnojoties.
Laura paskatījās uz mani ar vieglu augstprātību un negribīgi aicināja:
– Labi, nāc iekšā.
Apsēdāmies virtuvē. Izņēmu glīti iesaiņotu iepakojumu, kurā bija tieši tūkstotis eiro – summu, kuru pirms gada biju aizņēmusies no Lauras. Viņa paņēma naudu un sāka to skaitīt. Bet pēkšņi viņas acis iepletās.
– Šeit ir par maz. Tu man esi parādā vēl 200 eiro, viņa teica.
Tagad es ieplētu acis. Noteikti zināju, ka paciņā ir tieši tūkstotis eiro. Šo summu es neskaitāmas reizes pārskaitīju, atlicinot naudu burtiski centu pa centam.
– Paskaties vēlreiz, tur ir tieši tūkstotis, es apmulsusi sacīju.
– Ir tūkstotis, Laura sausi atbildēja. – Kur ir procenti?
Viņa paskatījās uz mani ar tik ledainu skatienu, ka jutu, ka man iekšā viss sažņaudzas.
Un tad es sapratu: mana māsa bija nolēmusi, ka man ir jāatmaksā parāds ar procentiem, lai gan mēs par to nebijām vienojušāas. Man pat tūkstotis eiro ir milzīga summa, bet šie papildu 200 eiro – vienkārši nepanesams slogs.
Mēs ar Lauru nekad nebijām īpaši tuvas, izņemot varbūt bērnību. Vēlāk viņai paveicās veiksmīgi apprecēties. Māsai un viņas vīram bija viss, par ko es varēju sapņot: liela māja, dārga mašīna, nauda.
Laurai ir dēls, un, kad viņš iestājās universitātē, viņa visus pārsteidza, paziņojot, ka gatavojas braukt pelnīt uz Itāliju.
Man tas nāca kā pārsteigums. Viņai jau viss bija, kāpēc braukt peļņā uz ārzemēm?
– Naudas nekad nav par daudz. Ūdens netek zem guloša akmens, viņa man paskaidroja.
Laura ieteica arī man doties uz ārzemēm, taču viņa lieliski zināja, ka es nevaru atstāt savu mājokli. Mēs ar vīru vienmēr esam dzīvojuši pieticīgi. Mums ir trīs bērni: meita un divi dēli. Es strādāju par pārdevēju vietējā veikalā, lai būtu tuvu mājām.
Stāsta turpinājumu lasiet nākošajā lapā
