Baltijas lauksaimnieku pārstāvji Eiropas galvenajiem lēmumu pieņēmējiem uzstāj uz godīgiem nosacījumiem visā Eiropā

Šonedēļ Baltijas valstu zemnieku organizāciju pārstāvji Briselē tikās ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kā arī nosūtīja kopīgu vēstuli vairākiem komisāriem un prezidentam Žanam Klodam Junkeram, lai atkārtoti uzsvērtu nepieciešamību pēc stipra KLP budžeta un godīgiem tiešmaksājumiem.

Latvijas lauksaimniekus Briselē pārstāvēja biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

2. maijā tiks publicēts Eiropas Savienības daudzgadu budžets (laika periodam 2020-2027.). Šobrīd Baltijas valstu zemnieku organizāciju pārstāvji aktīvi veic lobēšanas darbus, lai mūsu lauksaimnieki jaunajā plānošanas periodā būtu līdzvērtīgi pārējo dalībvalstu zemniekiem. Šonedēļ zemnieku pārstāvji tikās gan ar Eiropas Komisāru birojiem, jo viņi būs tie, kas apstiprinās nākotnes budžetu un maija beigās arī likumdošanas priekšlikumus par KLP, gan Eiropas Parlamenta deputātiem, jo viņi gandrīz gadu apspriedīs priekšlikumus un viņiem ir liela iespēja mainīt Komisijas piedāvājumu.

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Jau pēc pāris dienām Eiropas komisāri kopīgi lems par jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apmēru un sadalījumu starp valstīm. Tādēļ mums ir svarīgi galvenajiem lēmumu pieņēmējiem atgādināt par lauksaimnieku interesēm un godīgu attieksmi pret zemniekiem visā Eiropā. Tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem, mēs vairākkārt uzsvērām Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzsaukumu, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienāda attieksme pret visiem lauksaimniekiem un nav pieļaujami otrās šķiras zemnieki. Deputāti no Vācijas situāciju ar zemajiem tiešmaksājumiem Baltijas valstīs pārzina jau no iepriekšējā plānošanas perioda un atzina, ka šoreiz maksājumu izlīdzināšana būs vēl smagāks jautājums nekā iepriekš, jo rinda valstu pret to atklāti iebilst.

Tāpat sarunu gaitā mums kārtējo reizi nācās kliedēt mītu par to, ka Baltijā maksājumi ir zemi, jo ir zemas ražošanas izmaksas. Eiropas statistikas dati ļoti skaidri parāda, ka galveno izmaksu pozīcijas lauksaimniecībā – degviela, elektrība un mēslojums mums ir aptuveni ES vidējā līmenī (+/-5 %), savukārt saražotās produkcijas cena dēļ mazā iekšējā tirgus un attāluma līdz starptautiskajiem tirgiem ir daudz mazāka.”

Šobrīd ļoti svarīgi vēstuli bija nosūtīt Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, prezidentam Žanam Klodam Junkeram, kā arī vairākiem komisāriem (Gunther H. Oettinger (Vācija), Valdim Dombrovskim (Latvija), Andrus Ansip (Igaunija), Vitenis Polivs Andrukaiti (Lietuva), Jyrki Katainen (Somija), no kuru lēmumiem būs atkarīgs, cik liels finansējums lauksaimniekiem būs nākamajā plānošanas periodā. Vēstulē zemnieku pārstāvji uzsvēra, ka lauksaimniecības budžeta samazinājums nav pieņemams, jo vides, konkurētspējas, paaudžu nomaiņas izaicinājumi ES lauksaimniekiem tikai pieaug. Tāpat Baltijas valstu lauksaimnieku tiešmaksājumu līmenis līdz 2020.gadam sasniegs tikai 67-69% no vidējiem ES maksājumiem.

Baltijas valstu zemnieku organizāciju pārstāvji Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta Budžeta Komitejas deputātu Reimer Boge (Vācija), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātu Albert Dess (Vācija), Eiropas Savienības veselības aprūpes un pārtikas drošuma komisāra Vitenis Polivs Andrukaiti (Lietuva) biroja pārstāvjiem, Eiropas Komisijas komisāra Valda Dombrovska biroja pārstāvjiem un Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana biroja pārstāvjiem.

Tikšanos ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem ierosināja un noorganizēja Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju biroji. Īpaša pateicība par palīdzību EK komisāra Valda Dombrovska un EP deputāta Arta Pabrika birojiem, kā arī Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai!

Par biedrību “Zemnieku saeima”

Biedrība “Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru