Pēc tikšanās ar saviem Baltijas kolēģiem – Lietuvas un Igaunijas premjeriem – Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sniedza komentārus par jaunāko ASV Nacionālās drošības stratēģiju.
Lai gan šajā dokumentā izskan kritika Eiropas virzienā, Siliņa norādīja, ka daudzus stratēģijā izvirzītos mērķus Latvija un pārējās Baltijas valstis jau uzskata par pozitīviem un atbalstāmiem.
Baltijas valstu ieguldījums un dialogs ar ASV
Latvijas Ministru prezidente atgādināja par intensīvo dialogu starp Savienotajām Valstīm un Eiropu, kas turpinās jau kopš ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākuma. Siliņa uzsvēra, ka ASV Drošības stratēģija ir jāuztver kā viens no daudziem ārpolitikas dokumentiem, nevis kā vienīgais ASV politikas atspoguļojums.
Svarīgi ir tas, ka daudzas no dokumentā Eiropai izvirzītajām prasībām un rekomendācijām, it īpaši tās, kas saistītas ar aizsardzību un drošību, Baltijas valstis jau aktīvi īsteno. Premjere ar lepnumu atzīmēja, ka visas trīs Baltijas valstis ir apņēmušās aizsardzības vajadzībām novirzīt vismaz 5% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pārsniedz NATO noteikto 2% slieksni. Tas skaidri demonstrē reģiona nopietno pieeju savas drošības stiprināšanai.
Turklāt, Evika Siliņa izcēla Latvijas lomu migrācijas jautājumu risināšanā, pozicionējot Latviju kā vienu no flagmaņiem šajā sensitīvajā politikas jomā.
Austrumu flanga drošība un uzticamība
Latvijas oficiālās amatpersonas regulāri apmeklē Vašingtonu, lai tieši informētu ASV par valsts ievērojamo ieguldījumu drošības stiprināšanā. Šīs vizītes ir būtiskas, lai nostiprinātu uzticību un pārliecinātu ASV partnerus par Baltijas valstu centieniem. Siliņa apliecināja, ka ASV šos centienus pamana un novērtē.
Vienlaikus premjere akcentēja austrumu flanga aizsardzības nepieciešamību un uzsvēra Eiropas un pasaules interesi par reālistisku un noturīgu mieru Ukrainā, nevis tikai par formālu vienošanos uz papīra.
Lietuvas un Igaunijas skatījums
Lietuvas premjere Inga Ruģiniene pievienojās kolēģes viedoklim, atzīstot, ka miera panākšana ir sarežģīts un daudzpakāpju process. Viņa skaidri norādīja, ka sarunās ar stratēģiskajiem partneriem nekad netika runāts par attiecību sasilšanu ar Krieviju. Šo sarunu galvenais saturs ir saistīts ar visaptverošu drošību, īpaši Baltijas reģionā. Ruģiniene sniedza arī konkrētu informāciju, paziņojot, ka esošais ASV karavīru skaits Lietuvā tiks saglabāts vēl uz diviem papildu periodiem, tādējādi nodrošinot sadarbību ar galvenajiem partneriem ilgtermiņā.
Igaunijas premjers Kristens Mihals uzsvēra, ka reģionālās drošības problēmas nav meklējamas ASV politikā vai Trampa administrācijā, bet gan Krievijas un tās diktatora Vladimira Putina agresīvajā rīcībā. Viņš apliecināja, ka attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm saglabājas labas un konstruktīvas.
Stratēģijas izaicinājumi un plašāks konteksts
Jaunajā ASV nacionālās drošības stratēģijā tiešām izskanēja asa kritika, īpaši attiecībā uz Eiropas migrācijas un vārda brīvības politiku. Dokumentā paustas šaubas par Eiropas valstu ilgtermiņa uzticamību kā ASV partneriem. Stratēģija raksturo Eiropas ekonomisko stagnāciju kā fonu “reālai un daudz skarbākai civilizācijas izdzēšanas perspektīvai.”
Saskaņā ar dokumentu, ASV uzskata, ka Eiropas vājumu pastiprina tās imigrācijas politika, dzimstības līmeņa kritums, kā arī “vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana”, kas ved pie “nacionālās identitātes un pašapziņas zuduma”. Turklāt, dokuments norāda uz ASV vēsturiskās globālās lomas maiņu, kur prioritātes tiek pārorientētas uz lielāku dominanci Latīņamerikā un cīņu pret migrāciju.
Kopumā, Baltijas valstu līderu viedoklis atspoguļo pragmatisku pieeju, kurā tiek atzīts ASV stratēģijas kritiskais tonis, bet tajā pašā laikā tiek izcelti reģiona sasniegumi un apņēmība stiprināt savu drošību un partnerību ar ASV.
