Puisim, Angelam Perezam, bija tikai 12 gadi, kad viņš tika apstādināts uz ielas. Vietējās bandas locekļi iespieda viņa rokās ieroci un deva izvēli: vai nu viņš nogalina kādu autobusa šoferi vai arī viņš pats taps nogalināts.
Mazais skolēns atteicās nogalināt, jo arī viņa tēvs, Luiss, ir autobusa šoferis, tāpēc viņš izvēlējās nenogalināt. Bandas locekļi Angelam atkal deva divas izvēles iespējas, kā viņš vēlas tikt nogalināts. Viņi piedāvāja puisi sakapāt ar mačetēm vai nomest no tilta.
Angels izvēlējās nomešanu no tilta, kur īsi pēc tam viņi atradās. Tas notika Gvatemalas pilsētā, kur ir viens no garākajiem tiltiem Centrālamerikā. Par spīti kritienam no 135 metru augstuma, puisim izdevās palikt dzīvam, jo viņš piezemējās salīdzinoši mīkstākā lapu kaudzē.
Tās pašas lapas, kuras iespējamas palīdzēja palikt puisim dzīvam, slēpa viņa ķermeni no atrašanas. Tāpēc Angels kritiskā stāvoklī nogulēja zem lapām aptuveni 72 stundas, kamēr viņa tēvs un ģimene nodevās izmisīgiem meklējumiem.
Kad beidzot puisis tika atrast, viņu steigšus nogādāja slimnīcā, kur cīnījās par viņa dzīvību 15 dienas. Tomēr Angels neizdzīvoja, jo ievainojumi bija pārāk spēcīgi. Bija pagājis pārāk ilgs laiks kopš kritiena un ievainojumu rašanās.
Vietējie glābēji apgalvo, ka cilvēki, kuri parasti nokrīt vai nolec no šī tilta, neizdzīvo. Tas bija brīnums, ka viņš bija izdzīvojis, bet diemžēl viņš netika atrast laikus, lai viņu glābtu.
Latīņamerikā tā ir populārā tendence- iesaistīt bērnus kriminālos noziegumos, it īpaši slepkavībās. Bērni tiek savervēti, jo bieži vien viņiem nav īsti iespējas atteikties un viņiem tiek piedāvāta pārtika un ieroči. Daudzi bērni Latīņamerikā dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos.
Avots: mirror.co.uk
