Banka aizkavējusi 50 eiro pārskaitījumu kādai klientei, jo par šķērsli kļuva viens vienīgs vārds maksājuma aprakstā. Sieviete ir gatava pastāstīt, kā šī situācija tālāk attīstījās.
Ance, kurai draudzene bija pārskaitījusi naudu, taču darījums neizgāja uzreiz cauri, dalās savās pārdomās un vaicā: “Klau, vai šis viss nav mazliet pārspīlēts tikai 50 eiro dēļ?” Viņa norāda, ka šis gadījums viņai atgādina situācijas ar dažām veikala “Douglas” pārdevējām, kuras, pēc viņas domām, cilvēku jau no paša sākuma uztver kā iespējamu zagli tikai tāpēc, ka viņš paiet garām veikalam.
Notikušo Ance Tarvida apraksta sociālajā tīklā “X”, atklājot, ka kopā ar draudzeni, kura bija ieradusies no Somijas, sestdien apmeklējusi restorānu “Riviera”. Viņa samaksāja par abu maltīti 50 eiro, un pēc tam draudzene šo summu pārskaitīja Ancei atpakaļ no sava Somijas konta, kā maksājuma mērķi norādot vārdu “Riviera”. Drīz pēc pārskaitījuma Ance no “Swedbank” saņēma paziņojumu, ka darījums ir apturēts un nepieciešams sniegt paskaidrojumus par šo maksājumu.
Situāciju komentēja arī “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops, kurš norādīja, ka bankai ir pienākums pārbaudīt maksājumus ne vien saistībā ar naudas atmazgāšanas un klienta izpētes prasībām (AML/KYC), bet arī ievērot aktuālos sankciju noteikumus. Šajā gadījumā pārskaitījums tika apturēts tāpēc, ka maksājuma mērķī izmantotais nosaukums “Riviera” sakrita ar vienu no sankciju sarakstā esošajiem objektiem.
Viņš paskaidroja, ka šādi pārpratumi bieži rodas nejaušu sakritību dēļ, tāpēc banka vienmēr iesaka klientiem pēc iespējas precīzāk norādīt maksājuma mērķi. Šoreiz, kā viņš atzīmē, vārds “restorāns” mērķī noteikti būtu palīdzējis izvairīties no aizkavēšanās. Tajā pašā laikā viņš piebilst, ka nav saprātīgi sagaidīt, lai parasti bankas klienti ikdienā būtu tikpat informēti par šīm niansēm kā attiecīgās nozares speciālisti. Noslēgumā Krops atvainojās klientei par sagādātajām neērtībām un informēja, ka Ance jau ir saņēmusi draudzenes pārskaitītos 50 eiro savā kontā.
Dzīvē var rasties dažādas situācijas, kad ir nepieciešams veikt vai saņemt lielāku naudas summu pārskaitījumu no radinieka, drauga vai cita pazīstama cilvēka. Piemēram, ja gada laikā kādam tiek pārskaitīta summa, kas pārsniedz 1425 eiro – neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir dzīvesbiedrs vai vienkārši paziņa – un šī persona nespēj pamatot, kā šie līdzekļi izlietoti, pastāv iespēja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiks saņemts pieprasījums paskaidrot darījumu. Kādos gadījumos cilvēkam nav jāuztraucas par saņemtajām summām, bet kad šie ienākumi tomēr jādeklarē un jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Ikviens var nonākt situācijā, kuras rezultātā gada beigās kontā ir uzkrājusies naudas summa, kas pārsniedz oficiāli nopelnīto. Šādas summas var veidoties, piemēram, no tuvinieku, draugu vai partnera veiktajiem pārskaitījumiem. Šādos gadījumos svarīgi zināt, kā pareizi rīkoties, lai vēlāk nenāktos sastapties ar sarežģījumiem.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Pēc “Swedbank” sniegtās informācijas, kamēr kalendārā gada laikā saņemto naudas līdzekļu kopsumma nepārsniedz 1425 eiro, nav pamata raizēm. Ja summa pārsniedz šo slieksni, un ja starp pārskaitītāju un saņēmēju pastāv laulības vai radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei atbilstoši Civillikumam (piemēram, vecāki, bērni, mazbērni, vecvecāki, brāļi, māsas, mazmazbērni, brāļu un māsu bērni), tad arī šādā gadījumā nedz nodoklis nav jāmaksā, nedz summa jādeklarē.
Savukārt, ja pārskaitītājs un saņēmējs nav radinieki vai laulātie, piemēram, kaimiņš, draugs vai cits nepiederīgais, un pārskaitījums gada laikā pārsniedz 1425 eiro, tad šī summa ir jādeklarē, un par tās pārsniegumu jāmaksā 23% IIN. Tomēr likums paredz atsevišķus izņēmumus – ja šāds pārskaitījums tiek veikts, lai segtu izglītības vai ārstniecības izdevumus, un tas ir veikts ar bankas starpniecību, tad saņēmējam ir pienākums dokumentāri pierādīt, ka līdzekļi patiešām izlietoti konkrētajam mērķim. Tikai tad šī summa netiek uzskatīta par ienākumu un nodoklis nav jāmaksā.
Kā rīkoties, lai pierādītu, ka nauda ir izmantota likumā paredzētajiem mērķiem?
Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidro, ka ienākuma nodoklis tiek piemērots tikai tad, ja ir gūts faktiskā ienākuma rakstura labums no darījuma. Piemēram, ja draugu grupa nolēmusi kopīgi iegādāties kādu priekšmetu un viens no viņiem veic šo pirkumu, tad, ja pārējie tikai atmaksā savu daļu bez papildu samaksas, netiek uzskatīts, ka ir gūts ienākums.
Viņš iesaka visas šāda veida transakcijas veikt elektroniski un saglabāt maksājumu apliecinošos dokumentus, piemēram, čekus, kas pierāda, ka pārskaitītā nauda ir izlietota paredzētajam nolūkam – piemēram, ceļojumam. Jansons uzsver, ka visdrošāk ir tad, ja ikviens no iesaistītajiem cilvēkiem gada laikā nepārskaita vairāk par 1425 eiro.
Lasi vēl: Kad būs atvasara: sinoptiķi snieguši detalizētu prognozi 2025. gada rudenim
VID pārstāvji papildina, ka deklarēšanas pienākums attiecas tikai uz ienākumiem. Ja personas kontā tiek ieskaitīti līdzekļi, kas konkrēti paredzēti kāda mērķa izpildei, piemēram, izglītībai vai ārstēšanai, un šos līdzekļus konta īpašnieks nevar izmantot personīgām vajadzībām, tad šādi pārskaitījumi netiek uzskatīti par ienākumiem un attiecīgi nav aplikti ar nodokli.
