Nesen saskāros ar ļoti nepatīkamu situāciju – krāpniecisku zvanu. Tas bija iepriekš noorganizēts krāpšanas plāns – viņi apgalvoja, ka uzņēmumā, ar kuru es faktiski strādāju, ir notikusi datu noplūde.
Viņu direktors man uzrakstīja un brīdināja, ka tiesībaizsardzības iestādes varētu sazināties ar mani, lai precizētu detaļas.
Protams, pēc kāda laika ar mani sazinājās kāds it kā no policijas un uzstāja, lai es viņiem piezvanu. Viņš to izdarīja, izmantojot Telegram. Es nolēmu piekrist, un otrā līnijas galā pārliecināta balss iepazīstināja ar sevi kā FSB virsnieku. Viņš sāka sarunu ar satraucošu ziņojumu par datu noplūdi.
Krāpnieks turpināja aprakstīt, kā mani personas dati varēja nonākt krāpnieku rokās un kādas varētu būt šī incidenta sekas. Viņš minēja nopietnas kriminālapsūdzības, ar kurām man varētu saskarties, ja es nerīkotos. Tā bija laba biedēšanas taktika, it īpaši, ja tā būtu izmantota pret vecāka gadagājuma cilvēku.
Es turpināju klausīties, un krāpnieks piedāvāja man palīdzēt atrisināt šo problēmu. Viņš uzstāja, ka steidzami jānodrošina piekļuve maniem kontiem un personas datiem, lai novērstu iespējamos draudus. Uzreiz bija skaidrs, ka manam “sarunu biedram” nebija nekāda sakara ar FSB, bet viņš vienkārši izmantoja bailes un iebiedēšanu, lai piemānītu mani, lai es atklātu savu naudu un personisko informāciju.
Sarunas beigās es nolēmu uzdot viņam jautājumu, ko jau sen gribēju: “Kāpēc jūs maldināt cilvēkus? Vai nav iespējas godīgi nopelnīt naudu?” Par manu pārsteigumu krāpnieks atbildēja: “Šādi ir patīkamāk.” Šie vārdi mani šokēja. Kā gan kāds var gūt prieku, iebiedējot un maldinot citus?
Tas ir pretīgi. Krāpšana nav tikai krāpniecība; tā ir morāla neveiksme. Viņi izmanto cilvēku bailes, nezināšanu un uzticēšanos, lai gūtu peļņu. Peļņas gūšana no citu ciešanām ir neganta un nepieņemama. Mēs visi dzīvē saskaramies ar izaicinājumiem, un tā vietā, lai palīdzētu viens otram, šie krāpnieki grauj uzticību, kurai vajadzētu vienot cilvēkus.
Tādi krāpnieki kā tas, ar kuru es runāju, nodara ļaunumu ne tikai saviem mērķiem, bet arī visai sabiedrībai. Viņi rada neuzticības un baiļu atmosfēru, padarot cilvēkus piesardzīgus pat ikdienišķās situācijās. Es saprotu, ka viņu rīcība var novest pie naudas zaudējumiem, bet tā var arī sagraut dzīves, sabojāt reputāciju un atstāt cilvēkus pastāvīgas trauksmes stāvoklī.
Kādas ir populārākas shēmas pēc kurām krāpnieki vadās mūsdienās
Sniedziet savas bankas kartes datus
Krāpnieki zvana bankas karšu īpašniekiem un ziņo, ka kāds ir mēģinājis piekļūt viņu personīgajam kontam. Lai atrisinātu problēmu un bloķētu piekļuvi saviem personīgajiem līdzekļiem, jums nekavējoties jāsniedz apsardzes darbiniekiem savas bankas kartes dati: CVC kods, numurs vai PIN kods.
Ja telefona zvana laikā jums tiek lūgts sniegt kartes datus, nekādā gadījumā to nedariet. Īstiem banku darbiniekiem ir visi nepieciešamie lietotāja dati, tāpēc viņi nekad nelūdz šo informāciju pa tālruni. Tomēr krāpniekiem ir rīki, lai piezvanītu no viltota numura, kas līdzīgs 900.
Tomēr tagad par pašu galveno – kā netikt apkrāptam
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Numurs +7 (900)
Norādiet paroli no īsziņas
Krāpnieki bieži lūdz īso kodu no īsziņas, kas tiek nosūtīta uz jūsu tālruni darījuma apstiprināšanas laikā. Viņi parasti apgalvo, ka kāds mēģina veikt pirkumu ar jūsu karti. Lai bloķētu maksājumu un ierobežotu ļaunprātīgu lietotāju piekļuvi līdzekļiem, apsardzes darbiniekam ir nepieciešama īsa parole.
Jūs esat saņēmis naudas pārskaitījumu
Dažreiz bankas darbinieki zvana un informē, ka jūsu kartē vai bankas kontā ir ienācis naudas pārskaitījums. Pašlaik tā ir “bloķēta”. Lai saņemtu naudu, jums ir jānorāda kartes informācija, lai pārbaudītu īpašnieka identitāti.
Lielākā kļūda, ko pieļauj krāpnieki. Paturiet prātā, ka neviens jūs nekad neapkrāps..
Tik daudz dažādu, dažkārt pretrunīgu lietu ir rakstītas par krāpniekiem, ka, izlasot tās visas, noteikti sāks prāts vārīties. Padomi ir pilnīgi mulsinoši: daži saka, ka jārunā ar maku, bet jābūt uzmanīgiem, savukārt citi iesaka pat nekad necelt klausuli no svešiniekiem.
Tu noteikti esi krāpnieks! Piemēram, šodien WhatsApp saņēmu vēl vienu piedāvājumu no kaut kurienes Jaunzēlandē: “nopelni no 3000 līdz 9000 eiro dienā, neizejot no mājām.” Gandrīz bez maksas. Kurš gan varētu no tā atteikties? Nu, kā lai es to pasaku… Es, piemēram. Kāpēc? Jo es vienmēr ievēroju to pašu “galveno noteikumu”.
Tātad…
Vai visi noteikti ir lasījuši slaveno frāzi: “Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas; katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā”? Šeit ir tas pats. Lai kā krāpnieki maldinātu, lai kādu stāstu viņi izmantotu, lai kādas pasakas viņi murkšķētu telefonā, viņi visi izmanto vienu un to pašu fundamentālo nepareizo priekšstatu par potenciālo mērķi.
Lasi vēl: Iemācīšu kā pagatavot ābolu Šarloti ar nosaukumu “Gaisīgais rīts”
Starp citu, šis nepareizais priekšstats ir īpaši izteikts, ja potenciālajam mērķim tiek liegta ģimenes, tuvinieku, draugu un paziņu uzmanība un viņš jūtas vientuļš. Cilvēki ir bara dzīvnieki, un atbalstoša biedra sajūta ir ļoti svarīga.
Gandrīz katra šķiršanās sākas vienādi. Un nav svarīgi, vai tas ir zvans no Sociālās apdrošināšanas pārvaldes par līguma beigām, vai ļoti vienkārša, bet ienesīga darba piedāvājums, vai zvans no “bankas tehniskā atbalsta” vai kādas citas muļķības — tas viss ir kāda cilvēka uzmanības izpausme jums.
Un nav svarīgi, vai tas ir drauds vai, gluži pretēji, it kā bažas. Jebkurā gadījumā mērķim tiek radīts iespaids, ka vismaz kādam šajā pasaulē rūp viņš. Viņš un viņa problēmas. Un šis “kāds” tūlīt pat steigsies palīgā ar visu spēku.
