Britu veselības aģentūra šajā sakarībā ir veikusi pētījumus un pierādījusi dažādus faktus:
-
Grūtības aizmigt un pat bezmiegs
Atrodoties pārāk tuvu šādām ierīcēm naktī var izraisīt dažādas smadzeņu aktivitātes, kas neļauj tev aizmigt.
-
Hronisks nogurums
Ja neizgulēsies kā nākas, tad galu galā jutīsies noguris.
-
Pazeminātas koncentrēšanās spējas
Šīs starojums lēnām palēnina smadzeņu spēju funkcionēt un nogalina tavas koncentrēšanās spējas.
-
Sāpes ausīs
Iespējams, tev šķiet, ka tas ir ļoti netiešs cēlonis, tomēr tā iedarbība ir zinātniski pierādīta.
Tevi arī varētu interesēt
-
Galvassāpes
Šie simptomi padara nogurušas tavas smadzenes, tādēļ tev sāp galva.
Piesardzības pasākumi:
Vienkārši atceries pirms gulētiešanas izslēgt WiFi rūteri, ja nelieto internetu. Nekad neturi rūteri virtuvē vai guļamistabā un aizvieto mājās esošos bezvadu telefonus ar kabeļa telefoniem.
Avots: wittyfeed.com
tik pat labi telefons arī jārubī ārā..šis arī staro… 😀
Atceros laikus, kad vēl nebija bezvadu internets un šos pašus simptomus piedzīvoju katru dienu. Tādēļ atļaušos apgāzt šos mītus, balstoties uz personīgu pieredzi.
1. Problēmu izraisa mūsu psihe – vēl 10 minūtes paspēlēšu šo spēlīti, vēl 10 minūtes pačatošu, izlasīšu grāmatā vēl vienu nodaļu u.c. iemesli, lai atliktu gulēt iešanu. Neatkarīgi no tā, kas novērš mūsu uzmanību no iešana gulēt, mēs piedzīvosim bezmiegu. Vienkārši jāsaņemās un jānoliek malā visi uzmanības novērsēji un jāiet gulēt.
2. Hronisks nogurums ir atkarīgs no bezmiega. Ja līdz 4 no rīta lasīsi grāmatu un 6 no rīta celsies, tad tu viennozīmīgi būsi noguris visu atlikušos dienu un tā līdz nākošās nakts 4 no rīta, kad liksi grāmatu malā.
3. Koncentrēšanās spēju kritums ir dēļ mūsu tieksmes pēc “mazajiem panākumiem” jeb paveikt mazos darbiņus, lai varētu neapzināti sevi paslavēt. Ļoti plaši par šo tēmu ir šajā rakstā – http://www.theguardian.com/science/2015/jan/18/modern-world-bad-for-brain-daniel-j-levitin-organized-mind-information-overload?CMP=share_btn_fb
Šajā sakarā varu ieteikt, tikai sekot līdzi savām vēlmēm un brīdī, kad tās cenšās nolaupīt mūsu uzmanību, pateikt sev “es to izdarīšu vēlāk”.
4. Par šo es neesmu drošs, bet manas aizdomas krīt uz skaļas mūzikas klausīšanos ar “austiņām”, jo es mūziku klausos vidējā skaļumā un līdz šim sāpes ausīs neesmu piedzīvojis. Apple iPod (viņu mūzikas playeris) pirmsākumos izpelnījās kritiku, ka cilvēki piedzīvo sāpes ausīs un atsevišķos gadījumos sāk zaudēt dzirdi un Apple izlēma programmatūriski ik pa laikam samazināt iPod mūzikas atskaņošanas skaļumu.
5. Te nav norādīts, par kurām galvassāpēm ir runa, bez es atļaušos izdarīt pieņēmumu, ka tās ir sāpes acu rajonā. Neatkarīgi no tā vai lasi grāmatu, vai skaties datora/telefona ekrānā, svarīgs ir labs apgaismojums. Pretējā gadījumā ātri nogurst acu muskuļi un tie sāk sāpēt. Ja tu pie izslēgtas gaismas skaties filmas datora ekrānā, tad nav brīnums, ka drīz vien tev sāks sāpēt acis.
Un elektromagnētisko starojumu cilvēki saņēma pat ilgi pirms bezvadu interneta un pat datoru izgudrošanas. Uz Saules regulāri notiek uzliesmojumi, kas kosmosā izšauj milzīgus elektromagnētisko lādiņu kūļus, kuri, sasniedzot Zemes atmosfēru, rada skaistās ziemeļblāzmas. Vai bezvadu internets tiešām ir tā ļaunuma sakne?
Jābūt galīgam losim lai uz nakti atstātu rūteri ieslēgtu. Tā gadās tikai tiem,kas nespēj bez neta iztikt pat naktīs. Visam savs laiks,gulēšanai,internetam,ēšanai un pat dirš…:)
galīgi I*iņi visi kas domā ka wifi tev liks ša nomirt.
Es gan varu pateikt ko citu, man filma vai kāda laba pārraide ir miegainu vieta, vislabākās miegazales, ka sagaidi to brīdi kad nu tik skatīsies ieslēdz sāc skatīties un visbiežāk aizmieg saldā miega. Citreiz kad miegs nenāk ieslēdzu kādu filmu, bieži vien tas palīdz
Bet nu ar tiem viļņiem ir tā kā ir veselīgi jau viņi nav, bet domāju ka kaitīgāki ir tie produkti kas gatavoti mikroviļņu krāsnī, organiku šie vilni iznīcina tas ir tukšs ēdiens. Domāju mums arī daudz kas cits visapkārt ir pietiekoši kaitigs
Par ko te vispār iet runa, es kaut kā nevaru saprast. Atrašanās tuvu bezvadu ierīcēm… Ja tie būtu normāli zinātnieki, tad būtu uzrakstījuši cik metrus tuvu, kādas jaudas bezvadu ierīces domātas… a šitie – nu, īsteni britu zinātnieki. Paskatīsimies britu standartus: UK ir atļauts lietot 100mW un 1W WiFi iekārtas. Ir atšķirība? Protams: ja pirmais ir āmurītis, tad otrais – kuvalda. Ar kuru jūs gribat sist? Vispār te viss ir svarīgs – cik tālu no iekārtas jūs atrodaties, cik jaudīgs ir signāls, pat tas, kāda ir antena un kādi ir signāla zudumi ceļā no raidītāja uz antenu.
Tomēr te ir kaut kas nesaprotams: runa iet par rūteriem vai par elektrisko lauku vispār? Varbūt pat par elektromagnētisko lauku? Ap katru vadu, kurā iet strāva, rodas elektriskais lauks. Un elektromagnētiskās svārstības, kas ir fundamentāla Visuma sastāvdaļa – arī ir kaitīgas? Tālāk, ja jau eksperimentējam ar tīru rūtera kaitīgumu, it kā prasās eksperimenta objektu izolēt no ārējās vides iedarbības, kas šinī gadījumā netika izdarīts (jo to izdarīt ir ārkārtīgi sarežģīti) – respektīvi, eksperiments ir netīrs.
Arī eksperimenta subjekti (cilvēki) nebija pienācīgi izraudzīti. Tiem vajadzēja būt a) pilnīgi veseliem un b) bez iepriekšējās saskarsmes ar WiFi emitēto lauku. Mūsdienās tādus atrast ir pagrūti, vai ne?
Paši zināt, kas tie tādi – britu zinātnieki. Pagājušā gadsimta 60-70 gados UK izdomāja, ka ar zinātnes palīdzību atrisinās visas savas problēmas. Un dažu gadu laikā saražoja milzīgu tā saucamo britu zinātnieku varzu, pie kam izejmateriāls bija ar pazeminātu intelektu, profeņu skolnieki, vārdu sakot. Pēc dažiem gadiem jaunizveidotajās augstskolās šie profāņi saņēma bakalauru un maģistru diplomus, vēl pēc dažiem gadiem atklājās, ka šo grādu uzturēšanai nepieciešams arī strādāt, kaut ko pētīt, un galvenais – katru gadu regulāri publicēties, parādot tautai, ka zinātnieks ne velti maizi ēd. Tad nu viss šis diplomētais bars metās pētīt da jebko, ka tik zinātnisko publikāciju no tā varētu izspiest. Piemēram, kāpēc neizpētīt burunduku seksuālās prasības attiecībā uz beigtām vardēm? Vai mēnessgaismas ietekmi uz dzelzceļa sliedēm? Protams, nosaukumam ir jāatbilst – sauksim to par monohroma polarizēta starojuma ietekmi uz dažām tērauda šķirnēm 😀
Un galvenais, piebarot žurnālistus! Lai tie tavus britu zinātnieka murgus arī publicē!
Cilvēki tik ļoti pieraduši pie wifi ērtībām, ka vienmēr atradīs iemeslus lai to noliektu. Tāpat kā lielākā sabiedrības daļa pieradusi arī pie alkohola tik ļoti, ka nespēj iedomāties kā var nosvinēt vakaru bez tā, kas ar tiek propagandēts caur filmām un stereotipiem. Izmaiņas veselībā jūtīs pēc kādiem 20 -30 gadiem, bet , pat tad, būs aizbildinājumi ka tas ir no visa kā cita tikai ne šī. Pasliktinoties veselībai augs neapmierinātība un komentāri internetā paliks vēl negatīvāki, kritizējošāki un citu noliekošāki. Katras izmaiņas ko veicis ir cilvēks nav dabiskas un rada sekas, īpaši elektroiekārtas, kas staro elektromagnētisko lauku, un salīdzināt ar dabiskajiem magnētiskajiem laukiem ir lieki, kas ir krietni vājāki. Par mobilo telefonu, wifi un citām iekārtām kas staro sevi kādā frekvencē sen jau ir pētījumi, bet netiek atklāti jo bizness saruks, šad tad pavīd kāds maziņš raksts kā šis, bet uz kopējā fona tas ātri pazūd.
Var jau izslēgt to rūteri,nafig viņš pa nakti ir vajadzīgs ? Mani vairāk satrauc bērnu atkarība no internettelefonu lietošanas.