1. Pārtraukt laistīšanu
Vēl pāris nedēļas pirms novākšanas es pārtraucu bietes laistīt. Ūdens tām nav vajadzīgs, citādi sakne uzsūksies kā sūklis un glabāšanas laikā ātri “izžūs” un sarīsies.
Protams, ja līs lietus, neko nevar darīt. Bet speciāli no augusta beigām es bietes nelaižu. Lai saknes nav tik iespaidīgas, bet stipras.
2. Novākt pirms salnām
Nevajag ļaut bietēm pakļauties salnām. Mazākā salna – un viss. Bietes glabāšanās nebūs iespējama.
Bietes, īpaši, ja pirms novākšanas tās bija lietū, glabāšanas laikā.
3. Pareiza glabāšana
Bietes nedrīkst glabāt dzīvoklī, sausā gaisā.
Vislabāk tā glabājas ledusskapī, lodžijā vai pagrabiņā pie temperatūras nedaudz virs nulles (+1…+3 °C).
Vēl mēs atradām jautru veidu, kā glabāt vērtīgo sakni, nezaudējot kvalitāti.
Tas notika nejauši: bietes izraka, priekšā gaidīja aukstums, bet nekur likt. Neatceros kāpēc, bet nevarējām aizvest bietes sev līdzi.
Un mēs bietes ieliekām… akā.
Sakārtojām divās cukura maisu daļās – sanāca divi “pusmaisi”. Vīrs uztaisīja no dzelzs divus āķus, un mēs pakarinājām maisus akā.
Shēma bija šāda: bietes karājās virs ūdens, neskaroties tai, bet arī ne tieši pie virsmas.
Mēs spriedām – akā pat salnā neiesalst. Tātad bietes neiesalst. Tā arī notika. Salnas pagāja, bietes palika veselas. Pat otrādi – līdz pat beigām tās bija stingras, it kā tieši no dobēm.
Šī metode ir ar dažiem mīnusiem (netīrība, jābrauc uz dārzu), bet, ja citu variantu nav, pilnīgi der.
Lasi vēl: Ābolu ievārījums “Dzintara lāses”- ziemā priecājos, ka pagatavoju daudz
Kopumā – jā, bietes ir saldas un maigas, bet kļūdas tās nepiedod.
