Brokastīs nekas nav labāks par perfekti izvārītu olu, bet viss noslēpums slēpjas tajā, kad tieši sākat skaitīt minūtes.
Olu vārīšana laikam ir pirmais darbiņš, ko lielākā daļa no mums apguva virtuvē jau bērnībā. Šķiet, nekas nevar būt vienkāršāk par katliņu ar ūdeni un dažām minūtēm laika. Tomēr es pati ne reizi vien esmu vīlusies, kad, nolobot čaumalu, dzeltenums izrādās par šķidru vai, tieši otrādi, pārvārīts un sauss.
Svarīgais sākums pirms ūdens uzvārīšanas
Daudzi pieļauj vienu un to pašu kļūdu jau pašā sākumā. Mēs mēdzam izņemt olas tieši no ledusskapja un uzreiz likt tās karstā ūdenī. No lielā temperatūras pārlēciena čaumala ļoti bieži ieplaisā. Tad baltums sāk tecēt ārā, un rezultāts vairs nav ne glīts, ne garšīgs.
Esmu ieradusi olas izņemt no ledusskapja vismaz desmit minūtes pirms gatavošanas. Ja tās ir istabas temperatūrā, tās vārās vienmērīgāk. Arī ūdenim katliņā nav jābūt uzreiz verdošam, kad liekat tajā produktus. Labāk ir ielikt olas remdenā ūdenī un tad gaidīt, kad tas sāks burbuļot.
Kāpēc laika skaitīšana ir tik būtiska
Īstā burvība sākas tajā brīdī, kad ūdens katliņā sāk vārīties. Tieši no šīs sekundes ir jāsāk skaitīt laiks. Ja mēs vārām “uz aci”, olas gandrīz nekad neizdodas vienādas. Viena lieka minūte var pilnībā mainīt to, kādu dzeltenumu mēs ieraudzīsim brokastīs.
Man patīk, ja baltums ir stingrs un neizjūk, bet dzeltenums vēl ir saglabājis savu spilgto krāsu un maigumu. Panākt šādu līdzsvaru nav grūti, ja vien pie rokas ir taimeris vai pulkstenis. Katram olu veidam ir savas precīzas minūtes, un tās ir vērts paturēt prātā.
Trīs minūtes — tiem, kam patīk pavisam mīkstas olas
Ja gribas tādu olu, ko var ēst no speciāla trauciņa ar karotīti, jāvāra ir tieši trīs minūtes pēc uzvārīšanās. Šajā laikā baltums paspēj tikai nedaudz sarecēt gar pašām malām. Viss pārējais būs šķidrs un karsts.
Šādas olas vislabāk garšo ar svaigu grauzdiņu, ko var iemērkt dzeltenumā. Tā ir ļoti viegla un maiga maltīte, ko es pati visbiežāk izvēlos brīvdienu rītos. Tikai jāatceras, ka šīs olas ir grūti nolobīt, jo tās ir pārāk mīkstas, tāpēc trauciņš un karotīte ir obligāti.
Piecas un septiņas minūtes — zelta vidusceļš
Ja vārīsiet olas piecas minūtes, baltums jau kļūs krietni stingrāks, bet viducis joprojām paliks šķidrs. Daudzi šo sauc par “olas maisiņā” efektu. Tā ir ļoti populāra izvēle, jo dzeltenums vēl joprojām skaisti iztek, kad olu pārgriež uz pusēm.
Savukārt septiņas minūtes ir tas laiks, ko es saucu par ideālu. Šajā brīdī baltums ir pilnīgi stingrs un gatavs. Dzeltenums vairs netek, bet tas ir kļuvis biezs un krēmīgs. Tas nav sauss, un tam nav tās nepatīkamās dzeltenuma drupatu sajūtas. Šāda ola lieliski turas uz maizītes un ir ļoti sātīga.
Desmit minūtes un vairāk — cieti vārītas olas
Kad olas nepieciešamas salātiem vai pildīšanai, tās jāvāra vismaz desmit minūtes. Tad gan baltums, gan dzeltenums būs pilnīgi cieti. Dzeltenuma pašā centrā vēl būs jūtams nedaudz maiguma, bet kopumā ola būs stingra un viegli sagriežama mazos kubiņos.
Es nekad neiesaku olas vārīt ilgāk par piecpadsmit minūtēm. Ja tās par ilgi paliek vārošā ūdenī, dzeltenums kļūst pārāk sauss un sāk drupt. Turklāt parādās tā dīvainā, zilganpelēkā maliņa ap dzeltenumu, kas norāda, ka esam procesu krietni pārforsējuši. Šāda ola zaudē savu labo garšu un kļūst “gumijota”.
Mazais triks ar auksto ūdeni
Kad minūtes ir pagājušas, olas nedrīkst atstāt karpē esošajā ūdenī. Tās turpina gatavoties pat tad, ja uguns ir izslēgta. Es uzreiz noleju karsto ūdeni un lieku katliņu zem auksta krāna. Es ļauju ūdenim tecēt, līdz katliņa malas kļūst vēsas.
Aukstais ūdens palīdz ne tikai apturēt vārīšanos, bet arī padara lobīšanu daudz vieglāku. Straujā temperatūras maiņa palīdz atdalīt plēvīti no baltuma. Ja olas kādu brīdi pastāv aukstumā, čaumala pēc tam nonāk nost lieliem gabaliem, un pati ola paliek gluda un skaista.
Atveseļošanās laiks un vienkāršs ēdiens
Kad organisms ir noguris vai atgūstas pēc kādas saaukstēšanās, vienkārša vārīta ola ir tieši tas, kas vajadzīgs. Tas nav smags ēdiens, bet tas dod vajadzīgo spēku. Pareizi izvārīta ola, kur dzeltenums nav sauss, garšo daudz labāk un rada mājīguma sajūtu.
Gatavošana ne vienmēr prasa sarežģītas sastāvdaļas. Reizēm pietiek tikai ar to, ka mēs pievēršam uzmanību tam, cik ilgi kaut kas atrodas uz plīts. Mazie ikdienas paradumi un precizitāte pat tik vienkāršā lietā kā olu vārīšana padara mūsu ikdienu nedaudz baudāmāku.
