Pēc savas auss gabala nogriešanas psihopātiskas epizodes laikā, van Gogs devās uz Sanremī psihiatrisko slimnīcu Francijā.
Van Gogs pārcieta smadzeņu puslodes epilepsiju. Tas ir stāvoklis, kura rezultātā rodas halucinācijas, kā arī maniakāla iedvesma un fascinējošas sajūtas. Viņa psihoze, pēc vēsturnieku teiktā, iespējams, ir tas, kas iedvesmoja viņa nepakļāvīgos mākslas darbus.
Nesen zinātnieki nāca klajā ar atklājumu, kas saistīts ar van Goga mākslas darbiem, it īpaši viņa psihotiskajā dzīves daļā. Analizējot teleskopu attēlus un dabisko gaismu, kas ieskauj zvaigznes, viņi ievēroja, ka tā stipri līdzinās gaismas plūsmai gleznā “Zvaigžņotā nakts”. Tas bija šokējoši.
Pēc detalizētas analīzes, zinātnieki atklāja, ka van Gogs nezinādams attēloja šķidruma svārstības, vienu no vismazāk izprastajiem jēdzieniem fizikas zinātņu jomā. Vēl interesantāk ir tas, ka vienīgais brīdis, kad viņa mākslas darbos bija attēlotas šķidruma svārstības, bija viņam atrodoties psihotiskā stāvoklī.
Tā ir spēja, kāda normālām smadzenēm nemaz nepiemīt.
Beigu beigās, tiek uzskatīts, ka van Gogs atņēma sev dzīvību, nemaz nenojaušot, cik vērtīgi bijuši viņa mākslas darbi. Visa mūža laikā viņš pārdeva tikai vienu gleznu. Par spīti tam, viņa ģenialitāte dzīvos mūžīgi.
Avots: higherperspectives.com
