Agrākos laikos daudzviet skolas formas bija obligātas, tomēr laikam ejot tās tika atceltas. Tomēr uzņēmējs Gailis vēlētos atgriezt šo praksi atpakaļ Latvijas skolās.
Uzņēmējs un bijušais premjerministrs Māris Gailis raidījumā atzina, ka viņa laikā skolās bija vienotas formas, kuras ikviens varēja atļauties – tās maksāja ap 30 rubļiem gadā un kalpoja visu mācību sezonu.
Viņaprāt, šādas formas bija praktisks un vienlīdzību veicinošs risinājums, un viņš asi kritizēja to atcelšanu, uzskatot to par kļūdu. Gailis norādīja, ka skolēni vēlas izcelties, taču formas palīdzētu novērst sociālo nevienlīdzību starp bērniem no dažādām ģimenēm.
Runājot par sabiedrības ienākumu atšķirībām un papilddarbu nepieciešamību, viņš pauda, ka zemāki ienākumi bieži vien saistīti ar nepietiekamu izglītību vai personīgo attieksmi, piemēram, slinkumu. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāatbalsta tie, kuri objektīvu iemeslu dēļ – piemēram, invaliditātes dēļ – nevar nodrošināt sev iztiku.
Gailis atzina, ka nevienlīdzība sabiedrībā ir bijusi vienmēr, un to izskaidro dažādi faktori – tostarp ģimenes izcelsme un starta iespējas dzīvē. Viņš uzsvēra, ka bērniem no izglītotām un turīgākām ģimenēm ir labāki priekšnosacījumi, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc dažiem cilvēkiem dzīvē klājas grūtāk nekā citiem.
Saskaņā ar likumu skolai ir tiesības iekļaut iekšējās kārtības noteikumos prasību valkāt skolas formu, kuru nodrošina vecāki. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka pirms skolas formas ieviešanas ir būtiski noskaidrot skolēnu un viņu vecāku viedokli un piekrišanu.
Ādažu vidusskolas direktore norāda, ka skolas formas veicina vienotību un novērš vērtēšanu pēc apģērba, tomēr kvalitatīvas formas iegāde var būt finansiāli apgrūtinoša.
Tādēļ gadījumos, kad vecākiem nav iespējams nodrošināt formu materiālu apsvērumu dēļ, skolai jāparedz iespēja izņēmumiem. Turklāt maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu bērnu vecākiem jābūt iespējai saņemt pašvaldības atbalstu skolas formas iegādei.
