Latvijā ir kāda ļoti pazīstama sieviete, kura dara ļoti nozīmīgu darbu – Līgatnes dabas taku “lāču mamma” Velga Vītola. Sarunā ar žurnālistu viņa atklāj, kas mūsdienās pietrūkst bērnu audzināšanā.
ReTV veidotajā raidījumā “Manas bērnības atmiņas” Velga stāsta, kas, viņasprāt, mūsdienās atšķiras ģimenēs un ko vajadzētu iemācīt bērniem jau kopš agra vecuma.
Es bērnībā visu zināju par skolu, jo abi mani vecāki bija skolotāji. Gribi negribi, mājās jau runā par to, kā skolā gājis. Tas man nebija nekas jauns. Bet es jau bērnībā zināju – pasarg dies, es nekad mūžā nebūšu skolotāja! Absolūti nemaz un galīgi. Nu tā, ka pilnīgi ne. Es pat nevaru to iemeslu tagad pateikt, bet zināju to jau kopš agras bērnības.
Jā, es arī tagad braucu apkārt pa Latviju un lasu lekcijas par dabu. Kaut kas līdzīgs it kā tajā ziņā ir – bet es ar savām lekcijām gribu padarīt sabiedrību labāku. Dzīvniekus man ir personība. Es to uztveru un redzu pavisam savādāk. Ļaunums jau dabā nāk no cilvēkiem. Dzīvnieki vienkārši dzīvo.
Tas ir kā cilvēkiem – kāds dzīvnieks patīk. Piemēram, ezīši parasti visiem patīk. Ja nu gluži es neuzkāpju viņam virsū, tad neko sliktu nenodarīs. Bet visiem pārējiem mēs tomēr atradīsim iemeslu, kāpēc viņi ir slikti.
Lasi vēl: Eksperti nosaukuši 4 visefektīvākos veidus, kas palīdz tikt vaļā no “spāņiem” dārzā
Mana mamma pasniedza matemātiku, vadīja tautas deju ansambļus. Bet tētis man iemācīja mīlēt dabu, tas viennozīmīgi. Būdams skolotājs viņš vēlāk arī braukāja pa Latviju un stāstīja par dabas aizsardzību. Un to visu deva man ar brāli. Ezers, laiva, tā sataisīšanās tajā braucienā. Es domāju, ka visām ģimenēm to bērniem vajag iemācīt – atbildību par savu rīcību.
Jūlijā jāpaspēj izdarīt šīs 4 lietas ar kartupeļiem: tie ir nosacījumi lieliskai ražai
