— Pagaidiet sekundi, es tūlīt piezvanīšu… savai vecmāmiņai…
— Kam man tava vecmāmiņa? — pensionāre pacēla uzacis un sarauca pieri.
— Viņai ir deviņdesmit gadi, — meitene atbildēja ar mierīgu smaidu. — Un cik jums ir?
— Septiņdesmit.
Tā kā pēc jūsu pašu loģikas — kas vecāks, to ir jāklausa, vai ne? Tātad klausieties: mana vecmāmiņa ir vecāka par jums veseliem divdesmit gadiem.
Lasi vēl: Ko par tevi var liecināt tava matu krāsa un kāda tai ir karmiskā nozīme
Pensionāre jau gribēja kaut ko atbildēt, bet apklusa — apkārt sēdošie cilvēki smaidīja un klusībā vēroja notiekošo.
Meitene turpināja:
— Es jums tūlīt izskaidrošu situāciju. Mana vecmāmiņa, protams, būs manā pusē, jo viņa pati man vienmēr ir teikusi — cieņa jānopelna, nevis jāizspiež ar bravūru. Tāpēc, kad viņa pacels klausuli, es jums došu parunāt ar viņu, un jūs — paklusēsiet un paklausīsieties, labi?
Pensionāre, joprojām neizpratnē, bet jau apjukusi, nolaida skatienu.
— Nu… labi…
Stipras lietusgāzes un spiediena svārstības: ļaudis brīdina par laikapstākļu izmaiņām – kad snigs?
VIDEO:
— Labi, — meitene pasmaidīja un pielika telefonu pie auss. — Halo, vecmāmiņ, sveika…
Un pēkšņi no pensionāres atskanēja: — Ak, mana pietura!
Autobuss apstājās, durvis atvērās, un meitene ar ironisku smaidu noskatījās kā pensionāre izgāja laukā, atstājot visus pasažierus ar klusām, dažādas nozīmes pilnām sejām — vieni smaidīja, citi purināja galvu, bet daži pat pamāja viņai līdzi, it kā atbalstot viņas mierīgo drosmi.
Pensionāre vēl ilgi sēdēja pieturā, skatoties tukšumā, un tikai pēc brīža klusi nopūtās:
— Laiki gan ir mainījušies…
Sāku satikties ar jaunāku vīrieti, bet viņam no manis bija vajadzīgs kas cits
