Vainīga bija milzīga cista. Tā bija tik liela, ka piespieda smadzenes pie galvaskausa malām.
Ķirurgs no smadzenēm izņēma hidatīdu cistu, kas tur bija augusi astoņu līdz desmit gadu garumā.
Hidatīdu cista veidojas ieperinoties lenteņa kāpuram (ehinokokoze), kad lenteņa olas tiek uzņemtas ar pārtiku vai ūdeni, kas tās satur.
Lenteņa embrijs attīstās kāpura stadijā un, izveidojot hidatīdu cistu, spēj dzīvot cilvēka orgānos gadiem ilgi.
Nitas lenteņa cista svēra 675g un bija uz pusi tik liela kā viņas smadzenes, un, ja tā būtu pārsprāgusi, tad vienā mirklī meiteni nogalinātu.
Cistas izņemšanas operācija, kuru veica ķirurgs Solanki ar savu komandu, ilga divas ar pusi stundas.
Laimīgā kārtā Nitas atveseļošanās noritēja bez komplikācijām, un jau pēc divām nedēļām viņa varēja doties mājās. Meitene stāsta, ka pirms tam jutās ļoti slikti un veselības problēmu dēļ bieži raudāja, taču tagad viņa atkal jūtas labi, var spēlēties ar draugiem, un ir ļoti laimīga.
Nitas ģimene atzina, ka dzīvo ļoti antisanitāros apstākļos un neievēro pareizu higiēnu. Šī iemesla dēļ, visticamāk, lentenis arī nonāca meitenes organismā.
Pēc šī gadījuma ķirurgs Solanki vēlējās brīdināt visus, kuriem ir mājdzīvnieki:
“Visiem vajadzētu saviem mājdzīvniekiem dot zāles pret lenteņiem. Dzīvniekam ir loti viegli to iegūt, pārnēsāt un nodot tālāk cilvēkam. Lūk, kas notiek, ja par to neliekas ne zinis. Ja gadās pieskarties noklīdušiem dzīvniekiem, tad pēc tam vienmēr ir jānomazgā rokas.”
