33 gadus vecā Šerila Prudema dzīvo Lankašīrā un izmanto nodokļu maksātāju naudu, izšķērdējot gandrīz 12 000 mārciņu gadā, lai saviem bērniem nopirktu dārgas dzimšanas dienas dāvanas. Viņa vēlas, lai bērni “justos īpaši”.
Dēla Leona sestajā dzimšanas dienā viņa kopā ar savu 31 gadu veco vīru Robertu, kuri sociālajos pabalstos saņem aptuveni 40 000 mārciņu gadā, nopirka kvadrociklu 50cc ar personalizētu numura zīmi, kas izmaksāja 500 mārciņas.
Tam visam klāt viņa nopirka arī piepūšamo piepūšamo pili, kas izmaksāja 650 mārciņas, taču pirms tam iztērēja 150 mārciņas par citām lietām, tajā skaitā jaunu skolas somu.
Taču, atzīstot, ka viņa bērnu dāvanās izšķērdē 12 000 mārciņu, māte sevi uzskata par “slavenību pret pašas gribu” un viņai esot vienalga, ko cilvēki domā par viņas naudas tērēšanas paradumiem.Viņa pat ierosinājusi, lai nodokļu maksātāji šo naudu uzreiz pārskaita uz bankas kontu, lai tā netiktu kādiem starpniekiem.
“Es vienkārši ņemu to, ko man piešķir valdība – ja uz ielas atradīsiet desmitnieku, jūs taču to pacelsiet, vai ne? Visi, kam ir savs viedoklis, var iet ieskrieties.”
“Ejiet d…, šī ir mana ģimene – esmu izvēlējusies veidot lielu ģimeni, jo to vēlos, un tas nav naudas vai manu iegribu, vai tāpēc, ka es būtu labuma meklētāja.Ja domājat, ka es atņemu jūsu maksātos nodokļus un sūri grūti nopelnīto naudu, varat to taisnā ceļā sūtīt uz manu bankas kontu… bez nekādiem starpniekiem, ja tā gribat.”
Gandrīz puse no Lielbritānijā dzīvojošajiem vecākiem atklāj, ka nevar atļauties saviem bērniem sarīkot dzimšanas dienas svinības. Taču Prudemi, kuri tomēr izlēmuši pārvākties uz piecu istabu mājokli Lankašīras pilsētā Skeimersdeilā atzīst, ka katram bērnam dzimšanas dienā un Ziemassvētkos tērē 500 mārciņu.
Dzimšanas dienas jubilārs Leons, braukājoties ar savu jauno kvadraciklu, kurš var sasniegt ātrumu 18 jūdzes stundā (27 km/h),lauka vidū to sasit, turklāt braucot bez ķiveres, taču vecāki tikai noskatās. Māte atzīst, ka viņi šogad nedaudz aizrāvušies ar tēriņiem un katram bērnam dzimšanas dienā iztērējuši aptuveni 500 mārciņu.
“Viņi vēlas visu to jaunāko, un man nevajadzētu to liegt, jo ir liela izvēle. Es tikai mēģinu viņu svētkus padarīt īpašus un nodrošināt to, kā man pašai nebija.”
Prudemas kundze, kura sevi salīdzina ar princesi Diānu, atzīst, ka daļa no naudas līdzekļiem sedz bērnu pabalsti un nodokļu atvieglojumi. “Bērnu pabalsti tiek iztērēti dzimšanas dienas dāvanās, un es tur neko sliktu nesaskatu, jo jebkurā gadījumā bērns ir ieguvējs. Ja bērni neko nesaņemtu, viņi būtu diezgan neapmierināti.”
Viņa iekļuva TV kanāla 5 dokumentālajā filmā “Pabalsti: Lielbritānijas bezkaunīgākā māte”, kurā parādīts, kā ģimenē tiek sagaidīta 12. bērna piedzimšana.
Pāris pirms tam atzina, ka prasījis, lai pabalstos ik nedēļu tiktu izmaksātas 800 mārciņas – tas pats, kas 56 000 gadā pirms nodokļu nomaksas – papildu picu piegādātāja algai, kas sastāda 250 mārciņas nedēļā.
Viņi pamanījās apiet valdības noteiktos pabalstu griestus vienai ģimenei (26 000 mārciņu gadā), jo Prudemas kundze pietiekoši daudz strādā, lai saņemtu maznodrošinātā pabalstu (working tax credit).
Tomēr, kad viņi no pašvaldības mājokļa pārvācās uz lielāku māju Lankašīrā, viņi sāka prasīt papildu 200 mārciņu par īres maksas atvieglojumiem, jo to īrē privāta persona.
Viņa raidījumam atklāj, ka valdība noteikusi to, cik viņiem pienākas, un, ja jau šos līdzekļus piešķir, viņi neatteiks.
“Acīmredzot mēs saņemam ļoti lielus pabalstus un mani iesaukuši par pabalstu zagli un bērnu ražotni, bet tas ir mans ķermenis, un man būs tik bērnu, cik vēlēšos.”
“Ja gribēšu, man būs arī 20 bērnu, un neviens man nediktēs, kas ir pareizi un nepareizi.”
Dokumentālās filmas beigās Prudemas kundze ir redzama kopā ar savu jaunāko meitiņu Tilliju Greisu Elēnu, kura piedzima šī gada Jūnijā, turklāt viņa nāca pasaulē ar ķeizargriezienu.
Māte pastāstīja, ka vēlējās ķeizargriezienu, jo, viņasprāt, dabiskās dzemdības būtu pārāk bīstamas.
“Es nedomāju, ka ir labi dzemdēt izstumjot mazuli. Daudzas slavenības izvēlas ķeizargriezienu un par to maksā – 5 000 mārciņas, pat neizmantojot Nacionālā veselības dienesta (NHS) pakalpojumus.
Varbūt arī cilvēki teiks, ka es “izsūcu” pabalstu sistēmu, bet man tāpat ir vienalga, ko jūs domājat.”
Lai arī viņa uzsvēra, ka kuplajai ģimenei nav nekāda sakara ar naudu, māte atzina, ka divpadsmitais bērns nozīmē arī lielākus ienākumus.
“Sabiedrība noteikti asi reaģēs, izdzirdot, ka man ir jau divpadsmitais bērns, jo īpaši tāpēc, ka, izvēloties ķeizargriezienu, esmu panākusi savu.”
Tillija Greisa piedzima nepilnu mēnesi pēc tam, kad Prudemu ģimene pārvācās uz jauno mājokli, jo piedzīvoja naidpilnu sabiedrības attieksmi.
Pēc izrādīšanās ar dārgu zīmolu rokassomiņām un paziņojuma par plānoto ģimenes izbraucienu uz ārzemēm, Prudemas kundze kļuva par nomelnošanas upuri.
Tas bija pēc tam, kad ģimene nonāca ziņu virsrakstos, jo par nodokļu maksātāju naudu (7 000 mārciņām) devās izpriecu braucienā uz Menorkas pilsētu Spānijā.
Filmā bezkaunīgais pāris ir nofilmēts kaļam plānus par bērnu izņemšanu no skolas, lai dotos veselu semestri ilgās brīvdienās uz Dorsetu, izliekoties, ka visa ģimene ir saslimusi ar vējbakām.
Valdība ir pieņēmusi likumu, ka par tik ilgu skolas kavēšanu jāmaksā sods 840 mārciņu apmērā, taču Prudemas kundzi tas neuztrauc.
“Mani neuztrauc brīvdienu izmaksas. Ja mums uzliks sodu, tas nekas – tāpat jau sanāk daudz iztērēt.”
Viņa jau agrāk ir stāstījusi par savu jauno vīru – piecu jaunāko bērnu tēvu -, kurš viņu krāpis un pēc tam lūdzies, lai tiktu pieņemts atpakaļ ģimenē.
Runājot par ģimenes attiecībām, viņa stāsta: “Šobrīd viss ir kārtībā, taču Robertam pēc kāda laika, šķiet, paliek garlaicīgi un viņš kļūst citāds.
“Viņam ir ģimene Mančesterā, un dažreiz viņam tās pietrūkst. Man ir sajūta, ka es ar viņiem sacenšos un mēs neesam pietiekoši svarīgi. Tāpēc varu kļūt par paranoiķi.Ir sāpīgi, jo es zinu, ka, dodoties turp, viņš izklaidējas. Taču es vienmēr zinu, ka viņš atgriezīsies atpakaļ ar asti kājstarpē.”
Lai nodrošinātu, ka viņš nekur nenoklīdīs, ir izveidoti vairāki tetovējumi. Viens no tiem ir uz pirksta, ar uzrakstu “Loves her” (mīl viņu), kā arī uz kakla uztetovēts sievas vārds, bet uz rokas – viņas portrets.“Viņš tiešām ir piesiets. Ja mēs izšķirtos – kas, protams, nenotiks – tad tos būs grūti nomaskēt.”
Prudemas kundzes pirmais dēls Džordžs piedzima 2000. gada vasarā, kad viņai bija tikai 17 gadu un viņa dzīvoja Kentas bezpajumtnieku hostelī. Drīz pēc tam viņa pārvācās uz dzīvokli kopā ar bijušo draugu, un laida pasaulē otro dēlu Džeku (14) un vecāko meitu Keitlīnu (10). Tad pieteicās neplānoti bērni – Meisija (9), Lilija (7) un Medisons (6). 2009.gada martā viņa satika pašreizējo vīru Robertu, un tad piedzima Leons, Lenijs, kuram tagad ir trīs gadu, bet pagājušā gada Janvārī piedzima Leinija. Pagājušā gada rudenī viņai piedzima dvīnītes – Leisija Meja un Leksija Rouza.Viņa jau agrāk stāstījusi par to, kā plāno trīspadsmito un četrpadsmito bērnu, jo 13 esot nelaimīgais skaitlis.
Lai arī izklausās pārsteidzoši, Prudemas kundze saka, ka viņai nepatīk būt stāvoklī.“Tik lielā ģimenē visu laiku kaut kas notiek. Nekad nav garlaicīgi, un ir jauki izbaudīt ģimenes dzīvi, kuras man bērnībā nebija.Paredzēts, ka jaunākā meitiņa būs arī pēdējā, bet nekad nesaki nekad, dzīve rādīs.Taču, ja varētu izlaist grūtniecības laiku un ļaut, lai kāda cita to izdara, kāpēc ne.”
Avots: dailymail.co.uk
ko, kas tie tadi Skema dzivoju 5 gadus, tadus nekad neesmu redzejusi ???
12000 gadā uz 12 bērniem? Piedodiet bet šis raksts ir izsmiekls. Dzimšanas diena, jaunais gads, ziemassvētki, daži nieciņi katru mēnesi un 1000 pazūd kā nebijis. Viņai vajadzētu ordeni iedot par to ka ir spējusi piedzemdēt 12 bērnus. Tikai rijīgās naudas žurkas spēj uzcirķelēt ko tādu. Piedzemdējiet jūs jaut pusi no šī skaita un tad vēkšķiet.
Labāk lai nodokļu naudas aiziet šādām ģimenēm ,nevis bēgļiem , vai imigrantu pabalstos. Mūsu māmiņas par tādiem pabalstiem var tikai sapņot , bet nesaskatu neko , par ko būtu jāšokējas. Galu galā , visi 12 bērni, taču ir nākamie nodokļu maksātāji un tīrasinīgi briti.Malacis māmiņa , nav jau nekāda dzērāja , vai nelabvēlīgā ģimene.