Atšķirībā no citiem cilvēkiem, mums ir paaugstināts testosterona daudzums, kas tiek asociēts ar dominanci, agresiju un oksitocīna deficītu, kas atbild par līdzjūtību. Maniem dēliem šī ir iedzimta slimība, tieši tāpat kā manam tēvam.
Un, jā, es esmu vīrietis. Neirologs, Deivids Īglmens izmanto šo piemēru, lai ilustrētu to, kā mūsu ģenētiskie dati daļēji nosaka mūsu darbības, tai skaitā, morālo uzvedību. Pārējo nosaka apkārtējā vide. Un tas arī ir viss – mēs esam fiziskas būtnes un mūsu daba un audzināšana nosaka to, kas mēs esam un, ko mēs darām.
Šis secinājums nešķiet pareizs. Veselais saprāts apgalvo, ka mēs eksistējam ārpus materiālās pasaules – mēs esam savienoti ar saviem ķermeņiem un smadzenēm, bet paši mēs neesam materiālas būtnes, tādēļ mēs varam rīkoties kā izņēmums fiziskiem likumiem. Katram lēmumam, ko pieņemam – sākot ar pirmo skūpstu un atbildot ar “nē”, kad mums jautā, vai klāt vēlēsimies arī frī kartupeļus – mūsu rīcība nav nejauša vai noteikta, bet tā ir izvēlēta.
Daudzi to sauc par brīvo gribu, liela daļa zinātnieku un filozofu pierīt, apgalvojumam, ka tā ir tikai ilūzija. Mūsu rīcību jau iepriekš nosaka fizikas likumi un pasaules novietojums, tas notiek ilgi pirms mēs piedzimstam un, iespējams, tas notiek pat kvantu līmenī. Mēs to neizvēlējāmies un tādēļ, mūsu brīvā griba nemaz neeksistē.
Tās nemaz nav tik svarīgas ziņas. Tās vispār nav ziņas. Šis pieņēmums jau ilgi eksistē teoloģijā; Mozus Maimonīds, 1100-tajos šo problēmu formulējis tā: Ja Dievs jau zina, ko tu darīsi, tad kā mums var būt ļauts izvēlēties?
Kas ir vēl svarīgāk, nav skaidrs kāda ir atšķirība tajā visā. Daži neirologi apgalvo, ka brīvās gribas noliegšana ļauj cilvēkiem nejusties morāli atbildīgiem. Visi noziedznieki ir vienādi, jo viņi rīcību ietekmējuši spēki, kurus mēs nekontrolējam un tādēļ, mums būtu jāpārskata kriminālā sistēma.Mēs esam bezsmadzeņu roboti, kurus ietekmē neapzināti motivātori augstāks spēks nosaka to, ko mēs darām un domājam.
Mūsu visuma deministiskā daba ir saderīga ar apzinātām pārdomām un racionālam domām. Šie fiziskie un iepriekš paredzēti procesi ietekmē mūsu domas un rīcību, tieši tāpat kā iznākums, lietojot datoru, ir atkarīgs no tā, ko mēs ievadam. Ir maldīgi domāt, ka kāds var izbēgt no cēloņsakarību pasaules, cilvēks var domāt, ka viņš izvēlas kādu no opcijām un nonāk pie kāda slēdziena. Un galu galā, ko gan tu dari tagad?
Avots: chronicle.com