Sinoptiķi 7.–8. februāra nedēļas nogali sauc par vienu no neparastākajām pēdējās desmitgadēs. Pēc ilgstošām “Sibīrijas” salnām spēcīgs silta gaisa vilnis no dienvidiem virzās uz Eiropas daļu, taču tas maz ko darīs, lai pārtrauktu neparasti aukstos apstākļus.
Silta “mēle” no dienvidiem: pavasaris kartēs
Līdz nedēļas nogalei virs Melnās jūras un Eiropas daļas dienvidiem veidosies liela silta gaisa “mēle”. Augstumu kartes rāda, ka dienvidu plūsma cenšas virzīt auksto gaisu uz ziemeļaustrumiem — klasisks scenārijs laika apstākļu maiņai.
Tomēr ļoti spēcīgā un noturīgā aukstuma dēļ, kas uzkrājies pēdējo nedēļu laikā, šī tendence pilnībā nedarbojas: siltais gaiss, šķiet, atsitas pret sienu. Karstuma vilnis sasniegs kulmināciju Melnās jūras piekrastē, kur temperatūra pastāvīgi būs virs nulles un šķitīs kā marta sākumā.
Centrālais rajons: Silta laika prognoze, ārā mīnus 10–12°C
Eiropas daļas centrālajos reģionos dienvidu sasilšana būs tik tikko jūtama. Pat ar siltā gaisa pieplūdumu sinoptiķi prognozē nakts un rīta temperatūru no -12 līdz -17°C valsts centrālajā daļā, bet dienā – stabilu, krietni zemāku temperatūru. Saskaņā ar klimata normām februāra sākumam šis laiks joprojām ir aukstāks nekā vidēji. Citiem vārdiem sakot, ziema dienvidos cīnās ar pavasari, savukārt centrālajā daļā sajūta ir kā klasisks, bargs februāris.
Neparasts: Siltums nespēj izlauzties cauri “Sibīrijas vairogam”
Parasti ar šādu dienvidu gaisa plūsmu vismaz īslaicīgi iestājas sasalšanas temperatūra un neliels atkusnis, un sniegs sāk kust. Tagad pat spēcīgais siltums no dienvidiem nespēj pārraut neparasti auksto gaisa masu. Faktiski lielākā daļa Eiropas un tālāk uz austrumiem paliek zem Sibīrijas salnu “cepures”. Kartes apakšā ir pluss un mitrums, centrā – dziļš mīnuss un ziema pilnā sparā.
Lasi vēl: “Mežonīgs sniegputenis ir ceļā”: sinoptiķi atklāj, ka ziema drīz vien parādīs visu savu spēku
Piektdienas un sestdienas laikā termometra stabiņš rādīs aptuveni -3..-8 grādus, turklāt ievērojamā valsts daļā gaidāma snigšana un pūtīs lēns vai mērens austrumu puses vējš. Sinoptiķi paredz, ka visintensīvāk snigs tieši Latgales pusē, kur kopējais sniega slānis varētu pieaugt pat par desmit centimetriem.
Raugoties uz šī brīža meteoroloģiskajām aplēsēm, svētdienas agrā rītā lielākajā Latvijas teritorijas daļā temperatūra pazemināsies līdz -13..-18 grādiem. Savukārt nākamās nedēļas sākuma posmā daudzviet valstī – ar lielāko varbūtību tieši austrumu reģionos – sals atkal var pastiprināties līdz pat -20..-25 grādu atzīmei.
Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra sniegtā informācija liecina, ka tuvākā nedēļa Latvijā būs par sešiem līdz septiņiem grādiem bargāka nekā ierasts. Tomēr februāra nogalē un marta mēnesī gaisa temperatūra varētu pakāpeniski atgriezties pie klimatiskās normas, kas atbilst 1991. – 2020. gada vidējiem statistikas datiem.
Pastāv iespēja, ka šī gada februāris kļūs par visaukstāko kopš 2018. vai 2012. gada, savukārt pašreizējā ziema kopumā var pretendēt uz saltākās ziemas statusu pēdējo 13 līdz 15 gadu periodā.
Iepriekš jau tika vēstīts, ka šī gada janvāris Latvijā ir bijis bargākais kopš 2010. gada, kā arī otrs vēsākais, ja salīdzina ar rekordzemo temperatūru 1987. gada janvārī. Tiesa, raugoties vēsturiskā mērogā kopš novērojumu uzsākšanas pirms 102 gadiem, šī gada janvāris ierindojas tikai 15. vietā aukstāko sarakstā.
