Ko gaidīt no šī gada vasaras: kāpēc sinoptiķu solījumi ne vienmēr piepildās. Marts ir klāt, un daudzi no mums jau sāk domāt par siltajām dienām un plānot vasaras atvaļinājumus.
Šajā laikā medijos parasti parādās pirmās prognozes par to, vai mūs gaida svelme vai lietus. Tomēr zinātnieki aicina šos solījumus vērtēt ļoti piesardzīgi. Laika apstākļi ir pārāk mainīga sistēma, lai tos precīzi paredzētu vairākus mēnešus uz priekšu.
Kāpēc ilgtermiņa prognozes bieži vien “nobruks”
Klimatoloģe Pestrjakova norāda, ka mēģinājumi uzminēt precīzu laiku visai vasarai jau tagad ir diezgan nepateicīgs darbs. Mūsu planētas klimata sistēma ir tik sarežģīta, ka tajā darbojas neskaitāmi faktori, kurus nav iespējams izskaitļot iepriekš. Tie, kuri šobrīd sola konkrētus grādus jūnijam vai jūlijam, drīzāk izsaka minējumus, nevis zinātniski pamatotus datus.
Daba mīdz sagādāt pārsteigumus pēdējā brīdī. Pat vismodernākās datorprogrammas nespēj paredzēt, kā tieši pārvietosies gaisa masas pēc diviem vai trim mēnešiem. Tāpēc, lasot skaļus virsrakstus par “viskarstāko vasaru vēsturē”, labāk saglabāt vēsu prātu un lieki nesacerēties.
Kas vasarā ir praktiski neizbēgams
Neskatoties uz kopējo neparedzamību, ir lietas, ko zinātnieki var solīt ar lielu pārliecību. Speciāliste uzsver, ka gandrīz katru gadu mūs piemeklē vismaz divas nedēļas ļoti liela karstuma. Tā ir kļuvusi par sava veida normu, kas atkārtojas gandrīz vienmēr, un arī šis gads visticamāk nebūs izņēmums. Sauļošanās mīļotājiem savas dienas noteikti būs, pat ja kopumā vasara šķitīs mainīga.
Tomēr laika apstākļu raksturs pēdējos gados ir būtiski mainījies. Tagad mēs arvien biežāk saskaramies ar tā sauktajām “temperatūras šūpolēm”. Tas nozīmē, ka vienā dienā var būt patīkami silts, bet jau nākamajā temperatūra strauji nokrītas par desmit vai vairāk grādiem. Šādi lēcieni ir tiešas sekas globālajām izmaiņām, kas notiek visā pasaulē.
Mitrums un sniega mantojums
Vēl viens faktors, kas ietekmēs mūsu vasaru, ir aizvadītā ziema. Ja ziema ir bijusi sniegota un nokrišņiem bagāta, zeme ir uzkrājusi daudz mitruma. Tas nozīmē, ka vasarā gaiss var būt “smagāks” un mitrāks. Tas var radīt sajūtu, ka ir tveicīgāks, nekā rāda termometrs, jo mitrums pastiprina karstuma sajūtu.
Klimatologi to sauc par dabisko līdzsvaru. Ja ziema ir bijusi gara un mitra, daba mēģina to kompensēt. Protams, tas nenotiek uzreiz, bet process ir jūtams visas sezonas garumā.
Dabas svārsta likums
Lasi vēl: Laikapstākļu kartēs pamanīta atmosfēras anomālija – 5. martā mierīgais laiks beigsies
Skaidrojot dabas untumus, speciālisti bieži atsaucas uz tā saukto Čiževska likumu. Vienkāršā valodā runājot, tas ir kā svārsts – ja daba vienā pusē ir “pārsālījusi” ar aukstumu vai anomālijām, tad agrāk vai vēlāk sekos pretkustība uz otru pusi. Zinātnieki novērojuši, ka anomālijas mēdz uzkrāties un pēc tam viena otru kompensēt.
Ja mums ir bijis neierasti auksts periods vai ilgi cikloni, ir liela iespēja, ka tajos pašos platuma grādos vēlāk sekos spēcīgs karstuma vilnis. Pēc garas un pelēcīgas ziemas svārsts var aizšūpoties līdz sausai un karstai vasarai. Tāpēc, lai gan precīzu datumu neviens nepateiks, ir vērts būt gataviem tam, ka daba mēģinās atgūt nokavēto siltumu ar uzviju.
Skatoties uz pavasari, svarīgākais ir nevis akli ticēt katrai prognozei, bet gan iemācīties baudīt laiku tādu, kāds tas ir šobrīd. Galu galā, tieši šī neparedzamība padara mūsu ziemeļu vasaras tik īpašas.
