Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija aizvadītajā gadā piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi. Vidējie rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī sasniedza 950 eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 102 eiro jeb 12,0%.
Tomēr šis vidējais rādītājs sevī slēpj krasas atšķirības starp dažādiem sabiedrības slāņiem: kamēr turīgākajā iedzīvotāju daļā ienākumi vidēji sasniedza 2084 eiro uz cilvēku, trūcīgākajā galā tie bija vien 317 eiro.
Reģionālās atšķirības un dzīves līmenis Latvijā
Analizējot datus reģionālā griezumā, joprojām saglabājas izteikta nevienlīdzība starp galvaspilsētu un pārējo Latviju. Rīgas reģions pārliecinoši ieņem līdera pozīcijas, tomēr interesanti, ka augstākie ienākumi fiksēti tieši Pierīgā (Rīgas reģionā kopumā – 1135 eiro), nedaudz apsteidzot pašas Rīgas rādītāju (1090 eiro).
Citos Latvijas novados situācija ir šāda:
Zemgale: 866 eiro mēnesī;
Kurzeme: 816 eiro mēnesī;
Vidzeme: 800 eiro mēnesī;
Latgale: Saglabājas viszemākais līmenis – vidēji 673 eiro uz vienu personu.
Izglītības un nodarbinātības ietekme uz labklājību
Dati skaidri apliecina tiešu korelāciju starp iegūto izglītību un personīgo turību. Mājsaimniecībās, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, ienākumi vidēji sasniedza 1213 eiro mēnesī. Turpretim tur, kur izglītības līmenis nepārsniedz pamatskolu, ienākumi ir gandrīz uz pusi mazāki – vidēji 654 eiro.
Vislabākajā situācijā ir darbspējas vecuma cilvēki (līdz 64 gadiem), kuri dzīvo vieni un spēj pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū – viņu vidējie ienākumi sasniedza 1256 eiro. Pretējā pusē atrodas mājsaimniecības, kurās galvenais ienākumu guvējs ir bezdarbnieks (435 eiro) vai pensionārs (625 eiro), kur galveno budžeta daļu veido valsts sociālie maksājumi.
Ienākumu plaisas padziļināšanās
Viens no satraucošākajiem rādītājiem ir pieaugošā nevienlīdzība starp sabiedrības turīgāko un trūcīgāko daļu. Ja 2023. gadā turīgāko iedzīvotāju ienākumi pārsniedza trūcīgāko ienākumus 6,3 reizes, tad 2024. gadā šī plaisa ir palielinājusies līdz 6,7 reizēm. Vidēja slāņa mājsaimniecībās ienākumi variē visai plašā diapazonā – no 569 eiro līdz pat 1094 eiro mēnesī.
Nabadzības riska slieksnis un apdraudētās grupas
Līdz ar vispārējo ienākumu līmeņa celšanos valstī automātiski tiek pārskatīts arī nabadzības riska slieksnis. 2024. gadā par personu, kas pakļauta nabadzības riskam, tiek uzskatīts cilvēks, kura ienākumi ir mazāki par 699 eiro mēnesī (iepriekš – 641 eiro). Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (līdz 14 gadu vecumam) šis kritiskais slieksnis ir pieaudzis līdz 1468 eiro mēnesī.
Pašlaik nabadzības riskam ir pakļauta ievērojama sabiedrības daļa – aptuveni 404 000 jeb 22% iedzīvotāju. Visneaizsargātākajā pozīcijā atrodas:
Vientuļie seniori (65+ gadi): Šajā grupā nabadzības risks ir kritiski augsts – 63,2%.
Latgales iedzīvotāji: Reģionāli nabadzības risks šeit skar 35,8% iedzīvotāju.
Vislielāko drošības sajūtu bauda ģimenes ar bērniem, kurās ir abi vecāki – šādās mājsaimniecībās nabadzības risks ir viszemākais (no 7% līdz nepilniem 10%), kas liecina par stabilitāti, ko sniedz vairāki pelnītāji vienas mājsaimniecības ietvaros.
