Sergejs sēdēja “Vēsmas” kafejnīcā pašā Daugavpils centrā, Rīgas ielā. Ārā valdīja kārtīgs Latgales marta vakars – slapjš sniegs mijās ar lietu, radot uz ietvēm pelēcīgu putru.
Lasīt vairāk
Marta vakari Purvciemā šogad šķiet neparasti mierīgi. Ārā aiz loga vairs nav ziemas sastinguma – gaisā virmo tā īpašā pavasara smarža, ko atnes pirmais atkusnis un siltais vējš no pilsētas puses.
Lasīt vairāk
Madara, nu neesi taču tik sausa – desmit gadus draudzējamies, bet tu joprojām prātā skaiti katru centu. Pasūtam ikrus un to jūras velšu plati, es teicu
Lasīt vairāk
Koferis stāvēja pieliekamajā, nedaudz sasvēries uz sāniem. Viens ritenītis norauts – un tā tas bija piespiedies pie sienas kā cilvēks, kuru nesagaidīja. Trīs gadi…
Lasīt vairāk
Mūsdienās daudzi jaunie vecāki un strādājoši cilvēki saskaras ar nebeidzamu vainas apziņu, dzirdot frāzi, ka “senāk sievietes visu paspēja bez jebkādām ierīcēm”.
Lasīt vairāk
Leonīds raudzījās pa vilciena logu uz zibošajām bērzu birztalām un juta vieglu, gandrīz aizmirstu uztraukumu un gaidas. Dēls, Armands, bija uzaicinājis tēvu uz Rīgu nevis vienkārši uz vienu dieniņu, burtiski uz veselām desmit dienām
Lasīt vairāk
Atzīšanās un jauns sākums. “Man tev kaut kas jāsaka. Kaut kas, par ko esmu klusējusi visus šos gadus. Par ko domāju, ka tu nojaut, bet… nekad neesi dzirdējis no manis skaļi”
Lasīt vairāk
Man ir četrdesmit deviņi gadi, un pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka man ir bail sākt jaunas iepazīšanās. Vakaros es bieži apsēžos dīvānā, atveru kādu iepazīšanās lietotni un vienkārši šķiru profilus.
Lasīt vairāk
Es nekad neesmu bijusi tāda, kas cenšas vīru kontrolēt vai katrā solī meklē kādus zemūdens akmeņus. Man vienmēr ir šķitis, ka rakšanās pa otra telefonu vai datora parolēm vienkārši nav mūsu līmenis un nekas labs no tādas izsekošanas nekad nesanāk.
Lasīt vairāk
Daudzi no mums kādreiz ir sapņojuši par pilnīgu nošķirtību no pilsētas dunas – par vietu, kur laiks apstājas un vienīgais troksnis ir koku šalkoņa.
Lasīt vairāk
Kad viņa pirksti pieskārās manas somas aizdarei, laiks it kā apstājās. Trokšņainajā Rīgas kafejnīcā, kur skanēja karotes un kāds smējās par izdevušos joku, iestājās klusums
Lasīt vairāk
Kad Ģirts ierosināja, ka mums vajadzētu kopā aizlidot atvaļinājumā, mana pirmā reakcija bija nelielas šaubas. Mēs bijām tikušies tikai četrus mēnešus. Tas ir tas skaistais laiks, kad viss vēl šķiet ideāls, tauriņi vēderā lido un katra tikšanās ir kā mazi svētki.
Lasīt vairāk