Dzīves stāsti

Velta svētku sagatavošanai bija iztērējusi gandrīz pusi pensijas, taču tas bija tā vērts. Tā viņa domāja, bet kavalieris atnāca ar tulpēm

Mēdz teikt, ka mājas ir mūsu miera osta, bet ko darīt, ja tavas tuvākās radinieces mājas pamazām pārvēršas par necaurejamu mantu džungļiem

Amerikānis Toms domāja, ka viņa sievas Olitas māte ir kaut kas fonā. Kā piedeva. Viņa kaut kur ir, bet neiejaucas un dzīvot netraucē. Viņš bija naivs kā mazs bērns. Jo Latvijā sievasmāte nav tēls. Tas ir vesels atsevišķs žanrs ar saviem noteikumiem un tradīcijām.

Kad sievietei ir tuvu četrdesmit, viņa vairs netic pasakām. Viņa netic, ka “mīlestība uzvarēs visu”, negaida uguņošanu un serenādes. Viņa meklē vienkāršas lietas: mieru, balstu, cilvēku bez mūžīgām šaubām. Agnese bija tieši tāda.

Pēc pusgada baudīta miera, viena nejauša vakariņu saruna atvēra man acis, liekot saprast, kas es šajās attiecībās patiešām esmu bijis.

— Viņa man ir apnikusi, mūždien ar visu neapmierināta. Nezinu, kāpēc es to paciešu. Vīra balss atskanēja no viesistabas, kad es atgriezos pēc lietussarga. Nejauši padzirdēta patiesība

Aiva atvēra telefonu un ieraudzīja jaunu ziņu ģimenes Whatsapp čatā, kuru nesen bija izveidojusi vīra māsa Sanda. Uzklikšķināja uz paziņojuma un sastinga

Lidmašīna nolaidās Hurgadā agri no rīta. Olga skatījās pa iluminatoru uz līdzeno zemes joslu un domāja, ka sākas jauna dzīve. Ne piedzīvojums, ne dēka, bet tieši dzīve — mierīga, silta, kur beidzot nebūs jāskaita katrs cents un jāatgriežas tukšā dzīvoklī.