Liene ātri pārvietojās pa istabām, mēģinot ievietot čemodānā tikai pašu nepieciešamāko. Viņas kustības bija straujas un sasteigtas, jo viņa ļoti vēlējās ātrāk doties ceļā. Cenšoties atvilkt elpu, viņa nevarēja tikt galā ar pārāk pilnās ceļasomas rāvējslēdzēju. Viņai bija jāņem tikai svarīgākās lietas, jo viņa zināja, ka viņas ceļojums būs garš un viņai nevajadzēs neko lieku.
Lasīt vairāk
Līga apstājās pie vārtiņiem un neizpratnē paskatījās apkārt. Vasarnīcas zemesgabals izskatījās pilnīgi citādi, nekā viņa gaidīja. Garu nezāļu un pamestu dobju vietā viņa ieraudzīja glītas taciņas, apgrieztus krūmus un koptus ābeles. It kā šeit kāds būtu dzīvojis, nevis pametis visu likteņa varā pirms vairākiem gadiem.
Lasīt vairāk
Vienā greznā restorānā, kur kristāla lustras atmeta spožus atspulgus uz šokolādes brūna krāsojuma sienām, strādāja viesmīle vārdā Alise. Viņas maiņa tuvojās beigām, kad zālē ienāca viņš – Edgars Kalniņš, visā pilsētā zināms miljonārs un vientuļnieks.
Lasīt vairāk
Mani sauc Anna Kalniņa. Savos septiņdesmit divos gados es domāju, ka esmu nodzīvojusi pareizu, kaut arī grūtu dzīvi. Jaunībā – darbs rūpnīcā, kur es satiku savu Jāni, tikpat vienkāršu un godīgu strādnieku
Lasīt vairāk
Es izvēlos klusumu: trīs mēneši ar Igoru (65) mani pārliecināja, ka cieņpilna vientulība ir labāka par attiecībām ar kontroli
Lasīt vairāk
Divus gadus dzīvoju pie meitas Anglijā, palīdzēju mazos pieskatīt. Atgriezos Latvijā un atklāju, ka otra meita ar znotu brīnumus taisa
Lasīt vairāk
Līga atvēra durvis, miegaina, izstieptā T-kreklā. Viņa ieraudzīja kaimiņieni — Annu Puriņu ar šķīvi, kas pārklāts ar vafelīšu dvieli, zem kura nāca dārzeņu un kausēta sviesta smarža. Tik… mājīga. Silta.
Lasīt vairāk
Nesen braucu vilcienā Ogre- Rīga manā kupejā blakussēdētāja bija gados veca sieviete. Mana vieta bija apakšējā, viņas – augšējā, man viņas kļuva žēl, un es apmainījos, bet iznākums bija pavisam traks
Lasīt vairāk
Sniegs virpuļoja gaisā, pārklājot pilsētu baltā krāsā un radot maģisku Ziemassvētku atmosfēru. Ielas bija pilnas ar prieku, un veikalu skatlogi mirdzēja gaismās, iededzot cerību uz brīnumiem.
Lasīt vairāk
Dzīve kā teātris: redzēju cilvēkus no malas ar ideālu fasādi un aukstu kontroli. Tajā dienā Plazā, gaidot draudzeni, kļuvu par nejaušu liecinieci. Manu uzmanību piesaistīja pāris – abi izskatījās ap sešdesmit
Lasīt vairāk
Līga apprecējās jauna, divdesmit gadu vecumā. Piedzima meita Agnese. Viņa strādāja, audzināja meitu, uz visu ekonomēja. Agnese izauga, ieguva izglītību, apprecējās. Tagad viņa dzīvo citā pilsētā, reti piezvana.
Lasīt vairāk
— Tu man tikai pasaki, vai ir ko uzkost? Citādi es esmu kā muša: uz ēdiena smaržu salidoju! — Alise, ienākot manā dzīvoklī nevis kā viesos, bet kā pie sevis mājās, priecīgi iesaucās
Lasīt vairāk