Klusuma cena – kā es aizvēru durvis un atstāju viņa jautājumus paliekam gaisā
Lasīt vairākSākumā Juris tāds nebija, bet aizejot pensijā sāka likt man atskaitīties – kur eju, ko pērku; tā ari nesaprata iemeslu kāpēc es aizgāju
Dzīves stāsti
Dzīvojām laimīgi ar Pāvelu divistabu dzīvoklī viss mainījās, kad naktī pie durvīm piezvanīja un tur viņa māte ar koferiem
Pāvel, nu kāds bēšs? Tā taču ir koridora krāsa, garlaicība, labāk ņemsim to, ar olīvkrāsas toni, tas vismaz iedvesīs dzīvību mūsu viesistabā. Māra stāvēja būvniecības veikala vidū, turēdama rokās tapešu rulli, un lūdzoši skatījās uz vīru.
Lasīt vairākNopirku Rīgas veikalā vīra mātei pa 400 eiro aproci, bet aiznesu to atpakaļ, kad noskaidrojās ko viņa dara ar mūsu dāvanām
Natālija, tu tikai paskaties, cik tas ir jauks! Zelts, pieci simti astoņdesmit piektā prove, un tas akmentiņš – topāzs, vai ne? Tieši manas acu krāsas, vai ne?
Lasīt vairākSanta iestrēga deviņstāvu mājas liftā ar izskatīgu puisi; tajā dienā ilgi nēsātā maska nokrita un viņa atrada savu dvēseles radinieku
Santa iznāca no dzīvokļa septiņos vakarā, kavējoties uz tikšanos ar draudzenēm. Viņa dzīvoja uz devītā stāva vecā, daudzstāvu nama guļamrajonā Rīgā, kur lifti čīkstēja, bet kaimiņi viens otru zināja tikai pēc sejas un retajām “labdien” reizēm kāpņu telpā
Lasīt vairāk“Sākot ar šo mēnesi, mums ir atsevišķi budžeti,” Māris teica, noliekot malā savu krūzi ar neizdzerto kafiju
No šī mēneša mums būs atsevišķs budžets, — paziņoja Māris. Pagāja mēneši līdz viņš gribēja ņemt savus vārdus atpakaļ, bet vairs nespēja
Lasīt vairākLiene vienmēr kautrējās pat to, ka viņas māsa strādā par kasieri vietējā Topā; apzināti noklusēju informāciju gadiem
Mani sauc Anna, strādāju pa kasieri tepat piemājas Topiņā un pēdējos desmit gadus mana dzīve tika sadalīta divās nevienlīdzīgās daļās. Viena – redzamā, vienkāršā un nedaudz putekļainā, kā plaukti mūsu veikala palīgtelpā
Lasīt vairākMāsa Elīna ar savu ģimeni ievācās dzīvoklī man pretī; sākumā palūdza izņemt bērnu no skolas, vēlāk jau noteica ko man darīt – ko mēs no šī ieguvām
Mēdz teikt, ka no radiniekiem, tāpat kā no likteņa, neaizmuksi. Bet ko darīt, ja liktenis nolēmis tos izmitināt tieši pretī tavam dzīvoklim. Dažreiz vissvarīgākās dzīves mācības sākas vienkārši….
Lasīt vairākSaeimas uzraudzība: Deputāti pieprasa ministram atskaitīties par digitālā pieraksta solījumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir uzņēmušies apņemšanos stingri sekot līdzi un prasīt skaidru atskaiti par Veselības ministra publiski pausto solījumu.
Lasīt vairākPirmo reizi 5gadu laikā es uzaicināju pie sevis vīrieti (53), bet pēc 40 minūtēm mūsu “romantiskais vakars” pārvērtās par ļoti dīvainu
Es patiešām to neplānoju. Nebija ne iekšējas vēlmes, ne mīlestības slāpju, ne ilgu pēc kāda spēcīga pleca sev blakus. Vienkārši piecos gados pēc šķiršanās es tik ļoti biju pieradusi pie vientulības, ka pārstāju to uztvert kā “tukšumu”, kas steidzami jāaizpilda ar kaut ko – vai kādu.
Lasīt vairākVīrs, Sandis, no manis slēpa daļu savas algas, un es pārstāju pirkt pārtikas preces par savu naudu – tad arī viss atklājās
Sanita stāvēja istabas durvīs, noslaukot mitrās rokas priekšautā. Sandi, mums saulespuķu eļļa beigusies, un veļas pulvera ir atlicis tikai vienai mazgāšanas reizei, – viņa teica. Vajadzētu iegriezties veikalā, saraksts ir sakrājies liels.
Lasīt vairākPēkšņa īsziņa atklāj patiesību: kas notika vīra komandējumā Ventspilī, kas mainīja ģimenes plānus
Viss ritēja savu gaitu. Es, Anna, gatavoju vakariņas – virtuves galds bija pārklāts ar manu veco galdautu. Ārā lēnām dega laternas, atspoguļojoties stiklā. Diena bija gara, bet mierīga — tas bija parasts, pazīstams nogurums, bez lielām emocijām, tāds klusums, kāds iestājas, kad ilgstoši esi viens…
Lasīt vairākKā jaunumi par ģimenes pieaugumu man lika stundas laikā meklēt jaunu dzīvesvietu
— Elīna, nopērc torti! Šodien mums ir prieks! — mamma Dace staro, sniedzot naudu. Es sastingstu ar mācību grāmatu rokās. Prieks? Mūsu divistabu pieciem cilvēkiem? Sirds nodreb — vai tiešām jauns dzīvoklis…
Lasīt vairāk