Līga ienāca kāpņu telpā un ieklausījās. Aiz viņas durvīm dārdēja mūzika, kāds dziedāja dziesmu, kāds no sirds smējās. Basa ritmā trīcēja pastkastītes.
Lasīt vairāk
Kad pulksteņa zvanu skaņas norima un viesi pamazām sāka izklīst, es devos uz virtuvi savākt šķīvjus no galda. Mājās valdīja siltums, gaisu pildīja mandarīnu un sveču smarža.
Lasīt vairāk
Lietusgāze, kas izskaloja cerību. Trīs dienas ilga lietus bija pārvērtis pilsētu par milzu pelēku plāksni, kas spiedās lejup uz ielām, neļaujot priecāties. Šīs pilsētas pelēkās virsmas atstaroja tikai vienu patiesību: cilvēki vairs neskatās viens uz otru, bet tikai cauri
Lasīt vairāk
Sanita sēdēja pie loga savā mājīgajā dzīvoklī pilsētas centrā, domīgi vērodama rudens lietu, kas maigi bungāja pa stiklu. Viņas garie, gaišie mati bija nevērīgi savākti mezglā, bet uz pirksta mirdzēja gredzens ar nelielu briljantu — viņas drīzo kāzu simbols
Lasīt vairāk
Andrejs sēdēja virtuvē, rīta gaismai lēni iezīmējot kontūras uz virtuves galda, un skatījās uz telefonu. Ekrāns rādīja sarkanu paziņojumu: Desmit neatbildēti zvani.
Lasīt vairāk
— Paskaties, paskaties! Re, kur tas ir! Līga pāri galdam sniedza savai draudzenei Ilzei telefonu. Ekrānā bija redzama fotogrāfija ar ezeru, kura ūdens bija tirkīzzils, ar stāvām, klinšainām malām un mazām, koka mājiņām krastā. Tas bija Zilais Ezers. — Cik neaprakstāmi skaisti! — Ilze paņēma telefonu un pietuvināja attēlu. — Tu tiešām tur brauksi? — Sestdien! — Līga staroja. — Iedomājies, es jau kopš bērnības sapņoju tur nokļūt. Mamma man rādīja bildes žurnālā, un es…
Lasīt vairāk
Rūdolfs jau sen bija noguris no dzīves, kuru viņš vilka visus šos gadus. Katrs rīts bija vienāds: blāva gaisma no loga, kas krīt uz tukšo gultas pusi. Tur kādreiz gulēja Dace
Lasīt vairāk
Viens mazzināms kungs, Aleksandrs, nekad agrāk nebija pircis pārtiku pats. Viņam ir 42 gadi, un viņš bija liela uzņēmuma vadītājs, kas stiepjas pāri visai Eiropai. Dzīvo greznā dzīvoklī ar skatu uz skaistu Rīgas torni. Viņa laiks bija tik dārgs, ka stunda maksāja vairāk, nekā daudzi cilvēki nopelnīja mēnesī. Bet kādā lietainā novembra rītā viņam, par spīti visam, nācās doties uz Rīgas lielveikalu, lai pašam sapriktu visu nepieciešamo – pieliktu ratus ar neparastiem un gardiem ēdieniem….
Lasīt vairāk
Daudzi no mums nāk no laikmeta, kurā elektroniskā nulle un vieninieks vēl nebija pārņēmuši pasauli, un skaļākā un godīgākā skaņa veikalā nebija skenera pīkstiens, bet gan sausā, koka sprakšķēšana. Un ziniet ko?
Lasīt vairāk
Elīna, nu tas vairs nav ne smieklīgi, ne nopietni! Tu čeku redzēji? Kopsummu redzēji? – Sergejs purināja garu papīra lenti sievas priekšā, it kā tas būtu notiesājošs spriedums, nevis lielveikala pārtikas preču saraksts.
Lasīt vairāk
Cita sāktu skaidrot attiecības, pieprasītu paskaidrojumus. Bet es vienkārši paņēmu un pazudu. Vīrs teica: kam vajadzīga viņas gados. Bet es paņēmu un parādīju, kam
Lasīt vairāk
Tajā brīdī man tas šķita nekas nopietns – tikai neliels pārtraukums, kas palīdzētu sakārtot domas un uz brīdi apstāties ikdienas skrējienā.
Lasīt vairāk