Tikšanās kafejnīcā šoreiz nebija līdzīga iepriekšējai. Sarmīte neieradās ar iesācējas trīsām, bet gan ar stingru izlēmību, kāda piemīt cilvēkam, kurš izgājis cauri pārbaudījumam un izturējis
Lasīt vairāk
Manā kabinetā stāv kafijas burka. Parasta, stikla, ar vāciņu. Tur glabājas sīknauda — atlikums, ko kāds aizmirsis, un monētas, kas pēc maiņas izkritušas no halāta kabatas
Lasīt vairāk
Meitenes, nu kāpēc man vajadzēja paklausīt savas “gudrās” draudzenes. Sēžu tagad mājās ar tējas tasi, skatos pa logu un domāju – varbūt klosteris nav nemaz tik slikta izvēle
Lasīt vairāk
Mēdz teikt, ka inženiera spēks slēpjas viņa spējā pamanīt kļūdu vēl pirms tā ir radusies, taču personīgajā dzīvē mēs bieži vien esam tie, kuri izvēlas aizvērt acis uz acīmredzamiem faktiem.
Lasīt vairāk
Sarmītes rūpīgi plānotais brauciens pēc dāvanām pārvēršas par murgu, bet tieši tad, kad cerība ir zudusi, parādās kāds, kurš Sarmīti pazīst labāk, nekā viņa pati spēj iedomāties
Lasīt vairāk
Cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, arī tagad ir sastopami uz ielas. Reizēm viņi klusējot lūdz tikai iztikai, bet citreiz — skaļi un uzstājīgi
Lasīt vairāk
Šis stāsts nav nekāds izdomājums – tie ir neseni notikumi, kuriem ir reāli pierādījumi. Vismaz tā daļa, kas skar dīvaino istabu un tās saturu, ir dokumentēta video un fotoattēlos, ko uzņēmis pats galvenais varonis
Lasīt vairāk
Seši rītā. Ārā ir auksts februāra rīts, un Cēsu ielās tikko sākušas iedegties pirmās gaismas namu logos. Klusumu dzīvoklī pārtrauc tikai pulksteņa tikšķēšana virs virtuves galda. Es sēžu tur jau kopš pusnakts, turot rokās atdzisušu kafijas krūzi.
Lasīt vairāk
Kad mēs ar Guntu iepazināmies, man šķita, ka esmu izvilcis laimīgo lozi. Gunta ir pievilcīga, saimnieciska sieviete, viņai ir divdesmit seši gadi, bet man – nedaudz pāri trīsdesmit. Viņas dēls Roberts, kuram nupat palika pieci gadi, likās mierīgs un labi audzināts puika.
Lasīt vairāk
Kabinets šoreiz Sarmītei nešķita patvērums. Viņa klusējot nolika uz galda divus priekšmetus: oficiālu vēstuli un savu tālruni ar atvērtu ekrānuzņēmumu, kurā bija redzamas fotogrāfijas un draudīgais jautājums.
Lasīt vairāk
Mūsu ģimenē visas bija ar pūru, ar dzimtas sudrabu. Bet tu dakšiņu turi kā lāpstu
Lasīt vairāk
Es īrēju dzīvokļus jau desmit gadus. Esmu redzējusi daudz ko: tusētājus, kuri naktīs klauvēja pie durvīm; omītes, kuras aizliedza elpot uz parketa lakas. Bet ar Madaru….
Lasīt vairāk