– Kā tā atkal nav algas? – iesaucās Elīna un pārsteigta mirkšķināja plakstiņus
Lasīt vairākElīna nevarēja atļauties nopirkt pat kāroto ananāsu, kamēr vīrs pa kluso pirka brendu drēbes – kā Elīna šo atrisināja
Dzīves stāsti
Iztērēju visu Māra ietaupījumus un uzrīkoju sev pamatīgu Vecgada vakaru Taizemē; kas viņam par to bija sakāms
Mana aizbraukšana uz Taizemi
Lasīt vairākMūsu Valmieras dzīvokli patstāvīgi apmeklēja vīramāte, bet tikai tad, kad tur neviena nebija – ieliku slēpto kameru un sapratu visu
Mans vīrs, Daniels Ozols, tikko bija atgriezies no deviņu dienu komandējuma Arizonā. Mūsu meita Sofija viņu dievināja, un, tiklīdz viņš pārkāpa slieksni, viņa metās tieši viņa apskāvienos. Beidzot mājas atkal jutās ģimeniski.
Lasīt vairākRīgā, pie mūsu mājas pamanīju melnu BMW, slēpos aiz koka, lai redzētu kas tur iekāps – iznāca vīrs un viņš nebija viens
Tas notika tajā dienā, kad Olga atgriezās mājās no darba agrāk nekā parasti. Priekšnieks nodaļai ļāva aiziet ātrāk — kāda sistēmas kļūme, serveri apstājās, un visi izklīda, priecīgi par negaidīto likteņa dāvanu.
Lasīt vairākMana vedekla Zane nolika uz galda netīru zābaku ar piespraudi – jautājumi par finansēm no tas dienas dzīvoklī pazuda
Es paskatījos uz saviem zābakiem, kas stāvēja priekšnamā. Melni, zamša, pirkti pirms pieciem gadiem. Rāvējslēdzējs uz kreisā bija sabojājies jau pagājušajā ziemā, es to spiedu kopā ar knaiblēm, bet vakar tas galīgi padevās
Lasīt vairākAtradu vīra kabatā čeku no Akropoles par 1399,99 eiro; smieklīgākais bija tas, ko viņš man par to atbildēja
“Nav taču kritiski.” Lūk. Visa mūsu laulības būtība divos vārdos. Manas problēmas — tas ir “pagaidīsi”, viņa vēlmes — tas ir “aizies”. Es varu gaidīt. Es varu staigāt vecā mētelī. Es taču esmu stipra. Es taču esmu Dace
Lasīt vairākZnots manā dzīvoklī sāka diktēt noteikumus, atbildot uz to, nomainīju interneta paroli un uzliku ledusskapim slēdzeni
Artūr, jūs te dzīvojat sesto mēnesi. Bez maksas. Jo jums ir “sarežģīts periods” un “jāsakrāj nauda hipotēkai”. Tajā brīdī es vēl nezināju, ka šī sudrabotā slēdzene kļūs par neatgriešanās punktu
Lasīt vairākSākumā Juris tāds nebija, bet aizejot pensijā sāka likt man atskaitīties – kur eju, ko pērku; tā ari nesaprata iemeslu kāpēc es aizgāju
Klusuma cena – kā es aizvēru durvis un atstāju viņa jautājumus paliekam gaisā
Lasīt vairākDzīvojām laimīgi ar Pāvelu divistabu dzīvoklī viss mainījās, kad naktī pie durvīm piezvanīja un tur viņa māte ar koferiem
Pāvel, nu kāds bēšs? Tā taču ir koridora krāsa, garlaicība, labāk ņemsim to, ar olīvkrāsas toni, tas vismaz iedvesīs dzīvību mūsu viesistabā. Māra stāvēja būvniecības veikala vidū, turēdama rokās tapešu rulli, un lūdzoši skatījās uz vīru.
Lasīt vairākNopirku Rīgas veikalā vīra mātei pa 400 eiro aproci, bet aiznesu to atpakaļ, kad noskaidrojās ko viņa dara ar mūsu dāvanām
Natālija, tu tikai paskaties, cik tas ir jauks! Zelts, pieci simti astoņdesmit piektā prove, un tas akmentiņš – topāzs, vai ne? Tieši manas acu krāsas, vai ne?
Lasīt vairākSanta iestrēga deviņstāvu mājas liftā ar izskatīgu puisi; tajā dienā ilgi nēsātā maska nokrita un viņa atrada savu dvēseles radinieku
Santa iznāca no dzīvokļa septiņos vakarā, kavējoties uz tikšanos ar draudzenēm. Viņa dzīvoja uz devītā stāva vecā, daudzstāvu nama guļamrajonā Rīgā, kur lifti čīkstēja, bet kaimiņi viens otru zināja tikai pēc sejas un retajām “labdien” reizēm kāpņu telpā
Lasīt vairāk“Sākot ar šo mēnesi, mums ir atsevišķi budžeti,” Māris teica, noliekot malā savu krūzi ar neizdzerto kafiju
No šī mēneša mums būs atsevišķs budžets, — paziņoja Māris. Pagāja mēneši līdz viņš gribēja ņemt savus vārdus atpakaļ, bet vairs nespēja
Lasīt vairāk