Šī tēma daudziem var šķist visai pretrunīga, tomēr tā viennozīmīgi ir pelnījusi padziļinātu uzmanību: vai patiešām ir jēga turpināt aktīvi uzņemt viesus savās mājās, ja jums jau ir pāri sešdesmit gadiem?
Lasīt vairākDzīves stāsti
Kāpēc es vairs negaidu, kad bērni piezvanīs: 7 atklāsmes, kas mainīja manu dzīvi
Kādreiz šķita, ka dienas ritmu un jēgu nosaka tikai telefona zvani. No rīta noskan modinātājs, virtuvē sāk kūpēt tējkanna, un skatiens pats no sevis meklē telefonu. Likās, ka tieši tur norit visa svarīgākā dzīves daļa.
Lasīt vairākVīrs nedeva naudu pat tualetes papīram; pēc atvadu dienas es garāžas grīdā atradu viņa uzkrājumu
Guntis tādu izšķērdību neatbalstītu, mutes noslaucīšanai arī ar pusīti salvetes pietiek atliektiem galiem
Lasīt vairākTrakie 90tie tuvojas noslēgumam, likteņa līkloči norimst un Zane iegūst ilgi gaidīto mieru laulībā (10.daļa)
Daži mēneši aizritēja dīvainā, Zanei jaunā ritmā — miera ritmā. Vairs nebija nakts zvanu no Armīna (viņš, šķiet, bija pieņēmis sakāvi ar darba rūķa cieņu)
Lasīt vairāk“Es vairs neesmu jūsu bezmaksas ēdnīca”: Kāpēc Dzidra 70 gadu vecumā pārstāja uzturēt savus bērnus
Viss sākās pavisam nemanāmi, gandrīz kā klusa snigšana aiz loga, ko pamani tikai tad, kad kupenas jau aizsprostojušas durvis. Kad pirms vairākiem gadiem aizgāju pensijā, man likās – lūk, tagad man beidzot būs laiks bērniem un mazbērniem.
Lasīt vairākKelvins no Nigērijas jau 3 gadus dzīvo Daugavpilī – mūsu ieradumi, kas viņam bija atklāsme
Pirms trim gadiem Kelvins ieradās Latvijā no Nigērijas un iemīlējās. Ne tikai meitenē, bet arī valstī, kurā ļoti daudz kas izrādījās citādāk nekā viņa dzimtenē
Lasīt vairākVīrs Kārlis (35 gadi) pēkšņi atgriezās mājās un paziņoja: “Es aizeju no darba – tagad būšu blogeris”
Todien Tukumā ziema šķita īpaši gara un nogurdinoša. Pa logu raugoties, varēja redzēt tikai pelēkas kupenas un cilvēkus, kas cieši satinušies šallēs, steidzās garām mūsu piektā stāva logam.
Lasīt vairākApkopēja kādā Rīgas kafejnīcā vāca pārtikas atlikumus un nesa tos mājās, lai pabarotu ģimeni
Maize no sveša galda. Ogļu putekļi un drupačas. Ziema šogad atnāca agri — jau novembra vidū sniegs klāja mazpilsētas ielas biezā kārtā, pārvēršot pelēko ikdienu baltā klusumā
Lasīt vairākAr kavalieri Tukumā nolēmām īrēt dzīvokli, bet, kad uzzināju, kam tas pieder: mana dzīve apgriezās kājām gaisā (1)
Mēdz teikt, ka vīrieti pa īstam iepazīst tikai tajā brīdī, kad jāsāk risināt kopīgi sadzīves jautājumi. Kamēr katrs dzīvo savā pusē, tiekas kafejnīcās vai dodas brīvdienu izbraukumos, viss šķiet vienkārši un patīkami.
Lasīt vairāk“Bizness brūk, jātaupa!”: 5 gadus Dobelē staigāju vecā mētelī, kamēr vīrs slepus nopirka māsai dārgu auto (1)
Viss sākās pirms pieciem gadiem. Mans vīrs Pāvels, kuram pieder neliels būvniecības uzņēmums, kādu vakaru pārnāca mājās pavisam nerunīgs. Viņš pat nenovilka virsjaku, apsēdās virtuvē pie galda un vienkārši skatījās sienā.
Lasīt vairāk1996.gadā Zane aizmuka no zelta būra; “Mans parāds ir samaksāts — mana jaunība pret tavu komfortu” (9.daļa)
Pietumšota gaisma, silti koka toņi, klusa, neuzbāzīga mūzika — kafejnīca “Mārtiņa konditoreja” Brīvības ielā (netālu no Dailes teātra) bija viena no tām vietām, kur atmosfēra pati par sevi noskaņoja uz atklātību
Lasīt vairāk“Divatā 30 kvadrātmetros ir par šauru!” Mans draugs gribēja mani “apvest ap stūri” ar dzīvokli Valmierā, bet pārrēķinājās
Man ir piecdesmit četri gadi. Šajā laikā esmu paguvusi iziet cauri laulības šķiršanai, uzaudzināt meitu, strādāt par grāmatvedi divos uzņēmumos vienlaikus un beidzot pilnībā norēķināties par savu nelielo ligzdiņu, lai tā piederētu tikai man.
Lasīt vairāk











