Gadījums mūs saveda kopā autobusa pieturā pašā mūsu pilsētiņas malā, kur asfalts nomaina lauku ceļu, bet piecstāvu mājas stāv kā retas zvaigznes, skatoties mugurā tumstošajam mežam
Lasīt vairāk
Man tolaik bija piecdesmit astoņi gadi. Tas ir tāds savāds vecums – it kā vēl neesi vecs, spēka vēl pietiek, bet tajā pašā laikā saproti, ka lielākā daļa dzīves kalna jau ir pāri. Tu vairs neskrien ar tādu degsmi kā divdesmit gados, un pasaule vairs nešķiet tik bezgalīgu iespēju pilna. Drīzāk tu vienkārši dzīvo.
Lasīt vairāk
Pēc piecdesmit gadu sliekšņa pārkāpšanas esmu sapratusi vienu būtisku lietu: dzīvē stabilitāte ir ne mazāk svarīga par jūtām. Mans stāsts nav par lielām skumjām, bet gan par pragmatisku skatījumu uz dzīvi un to, cik svarīgi ir nepazaudēt pamatu zem kājām pat tad, kad šķiet, ka esi atradis cilvēku, kuram vari uzticēties pilnībā.
Lasīt vairāk
Tas notika nelielā Latvijas ciematiņā ar nosaukumu Upesmalas, kas atrodas pašā purvāja malā, kur gaiss rudenī smaržo pēc dūmakas un viršiem
Lasīt vairāk
Šis ir viens no tiem stāstiem, kuru ne tikai stāstīt citiem, bet pat savā vientulībā atcerēties ir, maigi izsakoties, nepatīkami. Bet nu lai vismaz citiem ir pieredze tāpēc dalos
Lasīt vairāk
Kultūru kontrasti: estētika un sadzīve. Tiek salīdzināti krasi atšķirīgie paradumi un dzīves uztvere starp Latvijas cilvēkiem un amerikāņiem
Lasīt vairāk
Nedēļa aizlidoja neierastā, bet patīkamā haosā. Uz gultas apģērbu kaudzes vietā tagad stāvēja glītas čupas: bikses, krekli, lietišķie kostīmi – viņa notirgoja to visu
Lasīt vairāk
Es biju gatavojusies stundām ilgi, bet mans Jaunā gada vakars izvērtās pavisam citādi, nekā biju iedomājusies.
Lasīt vairāk
Es vienmēr esmu ticējusi, ka dāvana ir kaut kas tāds, ko dod no sirds un bez jebkādiem nosacījumiem. Ja tu cilvēkam kaut ko dāvini, šī lieta kļūst par viņa īpašumu, un ar to stāsts beidzas. Tomēr mans bijušais draugs Rinalds, kā izrādījās, dzīvoja pēc pavisam citas sistēmas.
Lasīt vairāk
Rīts sākās ar to, ka Sarmīte atkal ieurbās skatienā tajā nelaimīgajā fotogrāfijā, kas gulēja uz virtuves galda. Viņa vēroja šos trīs vārdus, kas bija uzrakstīti ar nepazīstamu rokrakstu: “JŪS ABI NOŽĒLOSIET”
Lasīt vairāk
Ilūziju cena un sirds trauslums briedumā. Interesanti, bet pat nobriedušā vecumā, kad šķiet, ka dzīve jau ir izpētīta krustu šķērsu, tā mēdz izlikt negaidītus slazdus
Lasīt vairāk
Es jau sen biju nolēmusi, ka iepazīšanās portāli nav domāti man. Likās, ka tajā virtuālajā pasaulē viss ir pārāk mākslīgs, bet draudzene neatlaidās.
Lasīt vairāk