Šis ir stāsts par Jūliju no Rīgas. Mēs iepazināmies Rīgā. Viņa toreiz bija tipiska galvaspilsētas iedzīvotāja: mērena, bet nemitīga steiga, kafija ejot cauri Vecrīgai, sabiedriskais transports kā ikdienas rutīna un sajūta, ka dzīve pulsē tieši pilsētas centrā
Lasīt vairāk
“Mārtiņ, vai tu izturēsi nedēļu viens ar bērniem? Man jāaizbrauc pie mammas palīdzēt uzņēmumam Viļņā,” – sieva jautāja pagājušajā nedēļā
Lasīt vairāk
Madara apmulsusi sēdēja uz dīvāna, ieskauta neskaitāmās kastēs un maisos. Pirmo reizi pusgada laikā, kopš viņas dzīvoja kopā, viņa nožēloja to, ka bija pārcēlusi māti no citas pilsētas pie sevis
Lasīt vairāk
Piparkūku smarža un sveču gaisma solīja skaistu vakaru, bet vīrieša vārdi lika man pieņemt lēmumu, ko viņš negaidīja.
Lasīt vairāk
Manā nelielajā dzīvoklī pamazām saradās krietns pulks ciemiņu – kopumā ap desmit tuvu draugu un paziņu. Telpu acumirklī piepildīja pacilāta gaisotne; visi bija neparasti labā noskaņojumā, čaloja cits caur citu un staroja dzīvespriekā, sejās rotājoties platiem, sirsnīgiem smaidiem.
Lasīt vairāk
— Madara, atkal viņa. — Roberts nočukstēja, lūkojoties actiņā. — Stāv ar kaut kādu trauciņu
Lasīt vairāk
Velta svētku sagatavošanai bija iztērējusi gandrīz pusi pensijas, taču tas bija tā vērts. Tā viņa domāja, bet kavalieris atnāca ar tulpēm
Lasīt vairāk
Mēdz teikt, ka mājas ir mūsu miera osta, bet ko darīt, ja tavas tuvākās radinieces mājas pamazām pārvēršas par necaurejamu mantu džungļiem
Lasīt vairāk
Kādu dienu es aizkavējos pie kāpņu telpas, bet uz soliņa sēdēja kaimiņiene Marija – gudra un mierīga večiņa. Viņa man pamāja ar roku, un mēs sākām sarunāties, kā tas bieži gadās starp labiem kaimiņiem.
Lasīt vairāk
Amerikānis Toms domāja, ka viņa sievas Olitas māte ir kaut kas fonā. Kā piedeva. Viņa kaut kur ir, bet neiejaucas un dzīvot netraucē. Viņš bija naivs kā mazs bērns. Jo Latvijā sievasmāte nav tēls. Tas ir vesels atsevišķs žanrs ar saviem noteikumiem un tradīcijām.
Lasīt vairāk
Es ilgi klusēju un gāju tikai tāpēc, ka ‘tā vajag’, līdz kādā vakarā pie klāta galda sapratu, ka viss, man pietiek
Lasīt vairāk
Kad sievietei ir tuvu četrdesmit, viņa vairs netic pasakām. Viņa netic, ka “mīlestība uzvarēs visu”, negaida uguņošanu un serenādes. Viņa meklē vienkāršas lietas: mieru, balstu, cilvēku bez mūžīgām šaubām. Agnese bija tieši tāda.
Lasīt vairāk