Pēc gadu desmitiem, kas aizvadīti viesstrādnieka gaitās, rūpējoties par ģimenes labklājību, esmu nonācis skaudrā situācijā – man nav mājvietas un trūkst tuvinieku atbalsta.
Lasīt vairāk
Čemodāns uz antresola stāvēja 32 gadus. Brūns ar vara slēdzenēm, kas laika gaitā bija apsūbējušas. Es to redzēju katru reizi, kad braucu pie mammas. Tas vienkārši tur bija – kā vecs skapis, kā tapetes, kā tēva fotogrāfija uz kumodes
Lasīt vairāk
1991.gada vasara pēc pirmā kursa izvērtās nevis vienkārši karsta — tā bija bieza kā ķīselis, ieskaujoša un lipīga. Vienīgais glābiņš šķita ēnainās, ceriņu un akāciju aizaugušās parka alejas
Lasīt vairāk
Viss sākās pirms 5 gadiem. Mans Artūrs, nelielas būvniecības firmas īpašnieks, pārnāca mājās drūms. Viņš apsēdās virtuvē un pateica frāzi, kas kļuva par mūsu dzīves moto uz vairākiem gadiem
Lasīt vairāk
Kad vectēvs bija devies prom no šīs pasaules, es septiņpadsmit gados mantoju viņa mīļoto Chevy Bel Air. Tomēr māte un māsas, uzskatot šādu lēmumu par netaisnīgu, auto bez manas piekrišanas pārdeva par 7000 eiro, lai iegūto naudu vienkārši sadalītu.
Lasīt vairāk
Desmit gadus es ticēju, ka esmu uzbūvējusi savu mazo, drošo pasauli tepat Ogrē, klusā privātmāju rajonā netālu no Zilajiem kalniem. Mūsu rīti sākās vienādi – ar kafijas aromātu un mazu buču uz vaiga, pirms katrs devāmies savās gaitās.
Lasīt vairāk
Portatīvais dators stāvēja atvērts uz virtuves galda. Mans vīrs Māris, kurš jau gadiem strādā par vecāko inženieri vietējā enerģētikas uzņēmumā, tikko bija aizgājis dušā. Es gāju garām, taisoties aizvērt vāku, bet pēkšņi apstājos.
Lasīt vairāk
Deviņdesmit divi gadi nav tikai skaitlis pasē. Tā ir vesela laikmeta pieredze, ko esmu izdzīvojis no pirmā līdz pēdējam elpas vilcienam. Šajā vecumā man vairs nav vajadzības kādam kaut ko pierādīt vai izlikties labākam, nekā esmu.
Lasīt vairāk
Kad meita un znots nāca klajā ar ierosinājumu pārdot manu māju Mārupē, lai par iegūto naudu mēs varētu iegādāties dzīvokli Rīgā, es pēc ilgākām pārdomām nolēmu šim plānam piekrist.
Lasīt vairāk
Pulkstenis rādīja četri. Saule jau sliecās pie apvāršņa, krāsojot kartupeļu lapu malas zeltā. Garas ēnas no meža joslas gūlās uz lauka malas. Zane stāvēja priežu vēsajā pavēnī, klausoties
Lasīt vairāk
Mantojums un mežģīnes. Es iegāju vecās paneļu piecstāvu mājas kāpņu telpā Purvciemā un uzkāpu uz ceturto stāvu. Oda pēc krāsas un kaut kā skāba
Lasīt vairāk
Pirms pusgada es biju pārliecināts, ka rīkojos kā īsts vīrietis. Satikšanās ar Alīnu man šķita kā likteņa dāvana – viņa bija tieši tāda, kādu biju iedomājies savu ideālo sievieti: mierīga, maiga un ar to īpašo siltumu acīs.
Lasīt vairāk