Pirms pusgada es biju pārliecināts, ka rīkojos kā īsts vīrietis. Satikšanās ar Alīnu man šķita kā likteņa dāvana – viņa bija tieši tāda, kādu biju iedomājies savu ideālo sievieti: mierīga, maiga un ar to īpašo siltumu acīs.
Lasīt vairākDzīves stāsti
Gandrīz pārdevu savu dzīvokli Jēkabpilī, līdz pamanīju, kura uzvārds būs ierakstīts dokumentos…
Bija viens no tiem skarbajiem februāra vakariem, kad šķiet – ziema nekad nebeigsies. Ārā, aiz loga, sniegs sitās pret stikliem, un vējš gaudoja ventilācijas šahtās.
Lasīt vairākKartupeļu lauks, nometne, 1990.gads – vai Zane atkal uzkāps uz tiem pašiem grabekļiem un noticēs vīrietim(5.daļa)
Nometnes ugunis kaut kur aiz muguras noslīka krēslas zilganajā dūmakā, pārvēršoties dzeltenās pērlītēs. Zane gāja blakus Nadīnai pa lauka malu. Nadīna jau pusstundu vilka viņu “izvēdināt galvu, izlocīt kājas”, bet patiesais iemesls līda ārā kā atslēga no kabatas
Lasīt vairāk“Man nav jāpalīdz, tas ir tavs dzīvoklis,” teica mans kavalieris, dzīvojot pie manis bez maksas
“Man nav pienākuma palīdzēt. Tas ir tavs dzīvoklis.” Viņš to pateica mierīgi. Gulēja dīvānā, skatījās seriālu, ēda čipsus. Drupačas bira uz spilvena – mana spilvena, kuru es nopirku par četrdesmit eiro
Lasīt vairāk10 kļūdas, ko pieļauj seniori laukos: kāpēc dzīve ciematā reizēm kļūst par smagu nastu
Iztēlojieties tipisku Latvijas lauku sētu. Klusums, dārzs, kaimiņiene aiz žoga, kura zina visus jaunumus, un cilvēks cienījamā vecumā, kurš beidzot varētu baudīt godam nopelnīto atpūtu.
Lasīt vairākAstoņus gadus mana māte lika uz galda četrus šķīvjus, kaut ģimenē bijām trīs. Bērni nejautāja — viņi bija pie tā pieraduši
Ceturtais šķīvis. Elīna uzlika uz galda ceturto šķīvi – baltu, ar zilu maliņu. Pa kreisi no sevis, kā vienmēr
Lasīt vairāk1990.gads Zanei izdevās aizmukt no Sultāna un viņa ģimenes, bet vai viņš viņu notvers atkal… (4.daļa)
Ceļš mājup garām braucošā kravas auto bija trokšņains. Zane sēdēja uz cietā sēdekļa, piespiedusi somu pie krūtīm, un nejuta ne prieku, ne atvieglojumu. Bija tikai dziļš nogurums un kodīgs, rūgts aizvainojums
Lasīt vairāk“Nu kā lai pieaugušajam dēlam pasaka, ka man nav naudas viņu barot 3x dienā” sūdzas Vija (1)
Klusais rēķins. – Mam, a kāpēc nav ko rīt? Mārtiņš stāvēja pie atvērta ledusskapja. Iekšā — pus paciņa sviesta, trīs olas, sakaltis siers. Es sēdēju virtuvē ar tējas tasi
Lasīt vairākKāpēc 69 gadu vecumā es vairs neeju uz radu jubilejām: manas atklātās pārdomas
Mans brālis Andris savu sešdesmit piekto dzimšanas dienu nolēma svinēt ar vērienu. Viņa privātmājas pagalmā netālu no Siguldas bija sapulcējušies gandrīz divdesmit cilvēki. Tur bija visi: viņa dēli Kaspars un Jānis ar savām sievām, māsīcas, brālēni un bariņš mazbērnu, kas skraidīja apkārt, radot pamatīgu troksni.
Lasīt vairākMazais Miķelis 3 gadus baroja klaiņojošu suni un tikai vēlāk atklājās kas šis patiesībā bija par suni – viss izmainījās vienā dienā
Es to pamanīju nejauši. No maizes kastes bija pazudusi puse baltmaizes, bet desas ledusskapī bija kļuvis par tieši trim šķēlītēm mazāk. Padomāju – izlikās. Esmu nogurusi pēc maiņas, lūk, arī rādās visādi nieki, bet nākamajā dienā vēsture atkārtojās. Un aiznākamajā arī
Lasīt vairākZane no spēcīgas latviešu ģimenes nokļuva citas tautības “valstībā”, kur ikdiena nebija viegla (3.daļa)
Maija gaiss bija biezs no ziedputekšņiem un pirms eksāmenu spriedzes. Zane, sēžot pie atvērtas literatūras mācību grāmatas, juta, kā burti izplūst acu priekšā
Lasīt vairākMeita paziņoja, ka pēc skolas beigšanas nestrādās; es izslēdzu internetu un pārtraucu pirkt pārtiku (1)
– Mamm, es pagaidām nestrādāšu. Viņa to pateica miermīlīgi, it kā būtu padevusi sāli. Es stāvēju pie plīts, maisīju sautējumu – divas stundas pēc maiņas. Atnācu no darba sešos un uzreiz pie plīts
Lasīt vairāk











