— Paskaties, paskaties! Re, kur tas ir! Līga pāri galdam sniedza savai draudzenei Ilzei telefonu. Ekrānā bija redzama fotogrāfija ar ezeru, kura ūdens bija tirkīzzils, ar stāvām, klinšainām malām un mazām, koka mājiņām krastā. Tas bija Zilais Ezers. — Cik neaprakstāmi skaisti! — Ilze paņēma telefonu un pietuvināja attēlu. — Tu tiešām tur brauksi? — Sestdien! — Līga staroja. — Iedomājies, es jau kopš bērnības sapņoju tur nokļūt. Mamma man rādīja bildes žurnālā, un es…
Lasīt vairākDzīves stāsti
“Kur jūs dabūjāt manas sievas fotogrāfiju?” jautāja vīrietis, kurš sēdēja man blakus vilciena vagonā; “Jūs maldaties šī ir mana sieva”
Rūdolfs jau sen bija noguris no dzīves, kuru viņš vilka visus šos gadus. Katrs rīts bija vienāds: blāva gaisma no loga, kas krīt uz tukšo gultas pusi. Tur kādreiz gulēja Dace
Lasīt vairākAtgadījums Rīgas lielveikala kasē: kā pārdevēja reaģēja, “atpazīstot” mani un kāpēc tas visu mainīja
Viens mazzināms kungs, Aleksandrs, nekad agrāk nebija pircis pārtiku pats. Viņam ir 42 gadi, un viņš bija liela uzņēmuma vadītājs, kas stiepjas pāri visai Eiropai. Dzīvo greznā dzīvoklī ar skatu uz skaistu Rīgas torni. Viņa laiks bija tik dārgs, ka stunda maksāja vairāk, nekā daudzi cilvēki nopelnīja mēnesī. Bet kādā lietainā novembra rītā viņam, par spīti visam, nācās doties uz Rīgas lielveikalu, lai pašam sapriktu visu nepieciešamo – pieliktu ratus ar neparastiem un gardiem ēdieniem….
Lasīt vairākVisu mūžu redzējām tos veikalā, bet nezinājām: kāpēc uz padomju skaitāmajiem kauliņiem bija tā dīvainā rinda ar četriem kauliņiem
Daudzi no mums nāk no laikmeta, kurā elektroniskā nulle un vieninieks vēl nebija pārņēmuši pasauli, un skaļākā un godīgākā skaņa veikalā nebija skenera pīkstiens, bet gan sausā, koka sprakšķēšana. Un ziniet ko?
Lasīt vairākAtnācu no ”Maximas” mājās un vīrs ļoti neapmierināts, kur es tik daudz pārtikā esmu atkal iztērējusi – tad es nolēmu rīkoties
Elīna, nu tas vairs nav ne smieklīgi, ne nopietni! Tu čeku redzēji? Kopsummu redzēji? – Sergejs purināja garu papīra lenti sievas priekšā, it kā tas būtu notiesājošs spriedums, nevis lielveikala pārtikas preču saraksts.
Lasīt vairākPēc sudraba kāzu jubilejas es noīrēju dzīvokli, bet mans vīrs Valdis joprojām nesaprot kāpēc
Cita sāktu skaidrot attiecības, pieprasītu paskaidrojumus. Bet es vienkārši paņēmu un pazudu. Vīrs teica: kam vajadzīga viņas gados. Bet es paņēmu un parādīju, kam
Lasīt vairākPēc 24 kopdzīves gadiem vīrs ierosināja paņemt īsu pauzi, un es piekritu, pat nenojaušot, kā tas vēlāk beigsies
Tajā brīdī man tas šķita nekas nopietns – tikai neliels pārtraukums, kas palīdzētu sakārtot domas un uz brīdi apstāties ikdienas skrējienā.
Lasīt vairākEs nomainīju ēdiena trauku, lai atmaskotu savu vīramāti Rutu, kas vienmēr lielījās ar savu perfekto ēst gatavošanas mākslu
Esmu precējusies jau divus gadus, bet tikai nesen izdomāju, kā pārspēt vīramāti. Lieta tāda, ka šī dāmīte dievina savu dēlu. Viņai viņš ir pats labākais. Protams, es viņu saprotu, bet…
Lasīt vairāk“Izsauc mums dārgāko taksi”: Draudzene (47) bija pieradusi braukt uz mana rēķina līdz es viņu izsēdināju pusceļā, kad dzirdēju, pie kā viņa brauks
Manai “draudzenei” Laurai ir četrdesmit septiņi gadi. Mēs esam pazīstamas kopš studentu laikiem, un divdesmit piecus gadus es vilku šo čemodānu bez roktura, baidoties sev atzīties, ka mani vienkārši izmanto.
Lasīt vairākKurā vecumā vīrieti pārstāj interesēt pat viņa paša laulātā draudzene: specialists no Jelgavas atklāj negaidīto patiesību
Ilgstošas partnerattiecības saskaras ar neizbēgamiem dzīves posmu izaicinājumiem. Šis raksts sniedz psiholoģisku analīzi par funkcionālo lomu maiņu un iekšējo diskomfortu, kas var radīt adaptācijas grūtības laulībā pēc 60 gadiem.
Lasīt vairākPie mums ciematā (Valmieras novadā) ieradās kāds svešiniece, vēlāk viss ciems sačukstējās kad uzzināja kas viņa ir
Jauna meitene ieradās ciemā. Viena. Bez radiniekiem. Līdzi viņai bija tikai neliela ceļasoma. Vietējie iedzīvotāji minēja: kas viņa tāda ir? Viņa apmetās mājā, kur kādreiz dzīvoja Vizma – vietējā vecenīte
Lasīt vairākPēc 2 mēnešiem attiecībās es sāku dzīvot kopā ar vīrieti (52 gadi) no Rīgas, bet izturēju tikai 10 dienas: godīgi paskaidroju, ko nevarēju pieņemt
Godīgi sakot — šie divi attiecību mēneši aizritēja zibens ātrumā, kā viens mirklis. Viss šķita gandrīz pasakaini: mājas vakariņas sveču gaismā, ilgas sarunas uz balkona siltā vasaras vakarā, patiesi un brīvi smiekli. Šķiet, jo vecāks kļūsti, jo vērtīgāki šķiet brīži, kad sirds čukst: “Lūk, tas ir īstais!”
Lasīt vairāk











