Šobrīd Latvijas ainavu raksturo klasiska un krāšņa ziema ar tai raksturīgo salu un sniega segu. Lai gan dabas skati priecē acis, šādi laikapstākļi rada ievērojamu slodzi VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) komandai.
Kā Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja LAU Ražošanas departamenta direktors Andris Kondrāts, pašreizējā ziema nav uzskatāma par anomālu vai ekstremālu, tomēr ceļu uzturēšana ideālā kārtībā prasa milzīgu resursu un, pats galvenais, laiku.
Ko nozīmē “normāla ziema”?
Kamēr Rietumeiropā pat neliels sniegs un apledojums bieži paralizē aviāciju un liek slēgt lielceļus, Baltijas reģionam šādi apstākļi ir ierasta parādība. Lai gan šis ir pēdējo piecu līdz septiņu gadu laikā izteiktākais aukstuma vilnis daudzviet Eiropā, klimatologi uzsver, ka Latvija šobrīd piedzīvo pilnīgi standarta ziemu.
Interesants ir salīdzinājums ar situāciju pirms nepilnām divām desmitgadēm. Andris Kondrāts atceras, ka pirms 18 gadiem ziemas bija ievērojami stabilākas un garākas – tās sākās oktobrī un nereti turpinājās līdz pat aprīļa vidum. Toreiz nebija tik biežu atkušņu, kas ceļus padara īpaši slidenus, taču vienlaikus arī sabiedrības prasības pret ceļu stāvokli bija zemākas nekā mūsdienās.
Vēsturiskie ekstrēmi un Kolkas fenomens
Runājot par patiesi neparastiem dabas apstākļiem, uzturētāju atmiņā spilgti palicis 2009. gads Kolkā. Tajā laikā sniega biezums tur sasniedza tādus apmērus, ka Kolka ierindojās piektajā vietā visā Eiropā, apsteidzot pat slavenus kalnu slēpošanas kūrortus. Sniega vaļņi bija tik augsti, ka tie aizsedza autobusu un ēku jumtus, bet smagā ceļu tīrīšanas tehnika burtiski grima kupenās. Šādi gadījumi ir atgādinājums, ka daba spēj sagādāt pārsteigumus, kuriem pilnībā sagatavoties nav iespējams.
Kāpēc ceļus nevar notīrīt uzreiz?
Sabiedrībā joprojām cirkulē mīts, ka katra snigšana ceļu uzturētājus pārsteidz nesagatavotus. Realitātē sagatavošanās darbi nākamajai sezonai sākas jau pavasarī. Galvenā problēma slēpjas faktā, ka intensīvas snigšanas vai puteņa laikā nodrošināt “tīru asfaltu” ir fizikāli neiespējami. Kamēr nokrišņi turpinās, viena tīrīšanas reize sniedz tikai īslaicīgu efektu, un darbs ir jāatkārto vairākkārt.
Svarīgi saprast ceļu sadalījumu pēc uzturēšanas klasēm:
A klase (lielākā satiksmes intensitāte): Ceļš jānofreē no sniega 3 stundu laikā pēc snigšanas beigām.
B klase: Normatīvais laiks ir līdz 8 stundām.
C un D klases: Šie pārsvarā ir reģionālie grants ceļi, kur tīrīšana var aizņemt 24 stundas vai pat netikt strikti ierobežota laikā.
Finansējums un kaimiņvalstu pieredze
Efektīvāka un ātrāka ceļu tīrīšana tiešā mērā ir atkarīga no valsts piešķirtā finansējuma. Ja būtu pieejami lielāki līdzekļi tehnikai un darbaspēkam, Latvija varētu pārņemt Igaunijas un Lietuvas pieredzi, ieviešot “saķeres koeficientus”. Šāda sistēma paredzētu automātisku ceļu kaisīšanu brīdī, kad saķere nokrītas zem noteiktas normas, kas būtu īpaši būtiski iedzīvotājiem reģionos, kuri ikdienā pārvietojas pa mazākas nozīmes ceļiem. Šobrīd uzturētāji strādā esošā budžeta un noteikto normatīvu ietvaros, aicinot autovadītājus būt saprotošiem un piesardzīgiem.
