Pirms aptuveni gada Rīgas centrā, pašā Pilsētas kanāla malā esošā Rīgas brīvostas ēka ieguva jaunus saimniekus. Daudziem rīdziniekiem šis nams Kronvalda parkā ir labi zināms, jo tas atrodas gājēju iecienītā vietā un izceļas ar savu stikloto arhitektūru.
Sākotnēji izsolē uzvarēja sabiedrībai nezināma firma, kas radīja bažas par to, vai parks paliks pieejams visiem. Tagad ir kļuvis zināms, ka darījuma aizmugurē stāv vairāki Latvijā labi pazīstami uzņēmēji, kuri projektā ieguldījuši miljonus, ziņo raidījums Nekā personīga.
Kad Rīgas brīvosta paziņoja par ēkas pārdošanu, pircēju sarakstā parādījās SIA “Inolink”. Tā bija pavisam jauna firma ar nelielu pamatkapitālu un pat zaudējumiem iepriekšējā gadā. Tas radīja neizpratni, kā šāds uzņēmums var atļauties iegādāties īpašumu par gandrīz 4,5 miljoniem eiro. Šobrīd noskaidrojies, ka pirkumu finansējuši četri ietekmīgi uzņēmēji: Raimonds Kisiels, Ivars Sormulis, Armands Garkāns un Guntars Kokorevičs.
Katrs no šiem investoriem projektā ieguldījis pa miljonam eiro. Uzņēmēji šo pirkumu raksturo kā izdevīgu investīciju iespēju, jo vieta ir unikāla. Lai gan sākotnēji izskanēja runas par ekskluzīviem dzīvokļiem, paši jaunie saimnieki savus tālejošos plānus pagaidām neatklāj. Viņi norāda, ka projekts vēl tiek izstrādāts un jebkādas pārmaiņas notiks saskaņā ar pilsētas noteikumiem.
Ēkas raibā vēsture un atrašanās vieta
Šim namam ir gara un interesanta vēsture. Pagājušā gadsimta 70. gados šeit darbojās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti restorāni. 2000. gadā ēku par pusmiljonu latu nopirka Rīgas brīvostas pārvalde un veica vērienīgu pārbūvi, lai tur iekārtotu savu administrāciju. Daudzus gadus šī vieta kalpoja kā ostas turības simbols, taču pēdējā laikā brīvosta meklēja veidus, kā saimniekot efektīvāk, un nolēma no greznā īpašuma atbrīvoties.
Atrašanās vieta Kronvalda parkā vienmēr ir bijusi delikāts jautājums. Savulaik šeit bieži izcēlās konflikti starp ostas darbiniekiem un parka apmeklētājiem, jo darbinieki mēdza novietot automašīnas tieši parka teritorijā. Tikai pēc sabiedrības aktīviem protestiem šo kārtību izdevās mainīt. Tagad, kad ēka ir privātās rokās, cilvēki atkal uztraucas par to, vai kanālmala un piegulošā teritorija nepaliks slēgta sabiedrībai.
Pašvaldības loma un nākotnes ieceres
Interesanti, ka Rīgas pašvaldībai bija pirmā iespēja nopirkt šo ēku, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tomēr dome no šīs iespējas atteicās, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu un juridiskiem šķēršļiem. Amatpersonas skaidro, ka pilsētai neesot bijis lieku četru miljonu eiro, ko ieguldīt šādā pirkumā. Tajā pašā laikā sabiedriskās organizācijas kritizēja šādu lēmumu, uzskatot, ka pilsēta zaudē kontroli pār vienu no vērtīgākajām vietām centrā.
Pēc pēdējās informācijas, uzņēmums ir mainījis nosaukumu uz “Vēstniecību rezidences”. Jaunie saimnieki pieļauj, ka ēkā varētu atrasties biroji, restorāns vai pat vēstnieku rezidences. Tiek pieminētas sarunas ar ārvalstu pārstāvniecībām, taču nekas konkrēts vēl nav apstiprināts. Pašvaldības pārstāvji uzsver, ka jebkurā gadījumā ēkas pirmajam stāvam vajadzētu saglabāt publisku funkciju, lai rīdzinieki arī turpmāk varētu tur iegriezties.
Ko drīkst un ko nedrīkst jaunie saimnieki
Tā kā ēka atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un parka teritorijā, jebkādi būvdarbi ir stingri reglamentēti. Jaunie īpašnieki jau mēģinājuši saskaņot starpsienu izbūvi, taču saņēmuši atteikumu dokumentācijas trūkuma dēļ. Pilsētas attīstības departaments seko līdzi procesam, jo teritorijas plānojums neļauj šeit izveidot pilnībā norobežotu privātmāju vai slēgtu teritoriju ar žogiem.
Rīgas mērs un viņa vietnieki norāda, ka sabiedrības interesēm ir jābūt prioritātei. Pat ja augšējos stāvos atrastos privāti kabineti vai rezidences, piekļuvei kanālmalai un parka zonai ir jāpaliek brīvai. Šobrīd nams stāv kluss un gaida savu nākamo posmu. Sabiedrība cer, ka vēsturiskā tradīcija ar restorānu vai kafejnīcu šajā vietā atdzims, nevis pazudīs aiz slēgtām durvīm.
