Dažas dienas pirms nelaimes Veins brauca ar automašīnu un apstājās ceļa mālā, jo viņam kļuva slikti saules dūriena un atūdeņošanās dēļ. Viņš noģība un kad pamodās slimnīcā, bija aizmirsis pēdējos 20 gadus no savas dzīves.
Viņš pastāstīja Austrālijas medijiem, ka pēdējais, ko atceras, ir pamošanās slimnīcas gultā: “Māsiņa pastāstīja, kas ar mani notika. Neviens nezināja par atmiņas zudumu, kamēr nesāka uzdot jautājumus. Es biju palicis 1989. gadā. Man nebija ne jausmas, kas es esmu un kas tā bija par dienu.”
Lielākais šoks iestājās tad, kad māsiņa pateica, ka ir ieradusies viņa sieva.
“Man nebija ne jausmas, ka esmu precējies,” viņš stāsta. “Kad viņa ienāca, es jautāju, vai viņa ir mana sieva, un viņa to apstiprināja. Es laikam biju ļoti skarbs pret viņu.”
Veina sieva Šarlīna apzinājās, ka sākumā viņam nebūs viegli, taču viņa domāja, ka ar laiku viss atgriezīsies ierastajās sliedēs. Tā nenotika.
Es cerēju, ka atnākšu nākamajā dienā un viss atkal būs kārtībā, taču viņa atmiņa nebija atgriezusies.”
Šarlīna bija apjukusi, taču bija jāizdomā, kā tālāk rīkoties. Nākamajās dienās viņa palīdzēja vīram tikt līdzi pēdējo divdesmit gadu notikumiem.
“Varēja redzēt, ka viņš nepārtraukti uztraucas par to, vai saka un dara visu pareizi. Mēs sākām šķirstīt foto albumus, un, jo vairāk to darījām, jo vairāk es sapratu, ka viņš neatceras pilnīgi neko.”
Lasi vēl: 120 gados NEVAINĪGS: pasaulē vecākā vīrieša dzīvesveids ir skarbs un šokējošs
20 gadu laikā pasaule bija pilnībā izmainījusies, un Veins nemitīgi par kaut ko bija pārsteigts.
“Daudz kas ir mainījies. Es nespēju saprast, kā darbojas mūsu platekrāna televizors,” viņš stāsta. “Mobilie telefoni, datori. Kad es iznācu no slimnīcas un ieraudzīju savu 2003. gada Holden Commodore, es sapratu, ka tehnoloģijas patiešām ir mainījušās.”
Sieva Šarlīna un četri bērni – trīs dēli un meita – rādīja viņam YouTube video ar svarīgākajiem notikumiem pēdējo 20 gadu laikā. Šarlīna stāsta, ka ar interneta palīdzību viņš daudz ko iemācījās. Viņš neesot zinājis arī par 2001. gada 11. septembrī notikušo teroraktu Ņujorkā.
Lai arī nav bijis viegli, Veins ir pieradis pie ģimenes dzīves. Viņš saka, ka tas viss notika dabiski. “Bērni bija nedaudz piesardzīgi, kad pārnācu mājās, bet drīz vien viņi atbrīvojās, un mums bija viegli saprasties.”
Šarlīna stāsta, ka tad, kad vīrs atguva spēkus, viņš lūdza, lai ģimene pastāsta par lietām, ko viņam patika darīt. Piemēram, viņš gatavoja kartupeļu biezeni vai kopā ar bērniem skatījās filmas. Bērni rādīja viņa instrumentus un to, kā tie darbojas.
Veins zaudēja atmiņu 2009. gada janvārī, un septiņu gadu laikā viņš vēl nav atguvis lielāko daļu no tās. Neskatoties uz amnēziju, viņa dzīve lēnām sāka atgriezties normālajās sliedēs.
- gadā viņš vēlreiz apprecēja savu sievu – tieši 20 gadus kopš viņu pirmās tikšanās.
“Tas bija ļoti īpaši,” stāsta Šarlīna. “Neviens nevar apprecēt vienu un to pašu cilvēku divreiz.” Neraugoties uz nelielām atšķirībām, Veins vienmēr ir bijis lielisks tēvs un vīrietis, kuru viņa iemīlēja.
“Es jau no paša sākuma ticēju, ka tas ir tas pats cilvēks. Bērniem viņš tagad ir vairāk kā draugs. Viņam ir grūti uz viņiem dusmoties, un viņš ir nedaudz maigāks, bet es zinu, ka ar laiku mēs tiksim ar to galā.”
Avots:dailymail.co.uk