Pareiza dzinēja sagatavošana braucienam ziemā palīdz saudzēt tehniku, taču ne visi zina, cik ilgs laiks tam ir nepieciešams patiesībā.
Ziemas rīti autovadītājiem bieži sākas ar vienu un to pašu dilemmu: vai tērēt laiku dzinēja sildīšanai, stāvot pagalmā, vai tomēr doties ceļā uzreiz pēc logu notīrīšanas? Diskusijas par šo tēmu nerimst gadiem ilgi. Kamēr modernu automašīnu instrukcijās bieži rakstīts, ka braukšanu var uzsākt nekavējoties, pieredzējuši mehāniķi un inženieri aicina saglabāt piesardzību. Patiesība slēpjas fizikas procesos, kas notiek dzinējā, kad āra temperatūra noslīd zem nulles.
Kāpēc dzinējam ir vajadzīgs laiks pirms slodzes?
Galvenais faktors, kas nosaka nepieciešamību pēc īslaicīgas sildīšanas, ir dzinēja eļļas viskozitāte. Jebkura motoreļļa zemā temperatūrā kļūst biezāka. Ja ārā ir -10°C vai -20°C, eļļas konsistence drīzāk atgādina sīrupu, nevis viegli plūstošu šķidrumu. Kad jūs iedarbināt aukstu dzinēju, eļļas sūknim ir vajadzīgs laiks, lai pa šaurajiem kanāliem nogādātu smērvielu līdz pašām augšējām dzinēja detaļām, piemēram, sadales vārpstām un vārstu mehānismiem.
Ja uzreiz pēc iedarbināšanas tiek uzsākta aktīva braukšana ar augstiem apgriezieniem, dzinēja mezgli strādā “sausajā” režīmā vai ar nepietiekamu eļļas spiedienu. Pat ja tās ir tikai dažas sekundes, šī berze rada nevajadzīgu slodzi metāla virsmām.
Otrs būtisks aspekts ir termiskā izplešanās. Iekšdedzes dzinējs sastāv no dažādiem materiāliem – alumīnija sakausējumiem, tērauda un čuguna. Katrs no šiem materiāliem temperatūras ietekmē izplešas atšķirīgā ātrumā. Ja dzinējs, būdams ledains, pēkšņi saņem milzīgu karstuma devu no straujas degvielas sadegšanas pie lielas slodzes, detaļas izplešas nevienmērīgi. Tas var radīt nevajadzīgu spriegumu blīvēs un savienojuma vietās.
Cik ilgi patiesībā ir jāsilda auto miera stāvoklī?
Mūsdienu automašīnu degvielas iesmidzināšanas sistēmas ir ļoti precīzas un spēj nodrošināt stabilu dzinēja darbību pat pie ļoti zemām temperatūrām. Tas nozīmē, ka “pirmspadomju” laiku rituāls – sildīt auto 15–20 minūtes līdz pilnīgai uzsilšanai – vairs nav aktuāls un patiesībā ir neekonomisks.
Speciālisti iesaka pieturēties pie šādiem laika rāmjiem:
Pie mērena sala (līdz -5°C): Pietiek ar 1–2 minūtēm. Tas ir laiks, lai eļļa “izstaigātu” pa sistēmu un stabilizētos tukšgaitas apgriezieni.
Pie vidēja sala (-5°C līdz -15°C): Ieteicams pagaidīt 3–4 minūtes. Parasti šajā laikā vadītājs paspēj notīrīt sniegu no jumta un sānu logiem.
Ekstremālā aukstumā (virs -20°C): Vēlams sildīt vismaz 5–7 minūtes. Šādos apstākļos ne tikai dzinējs, bet arī visi pārējie agregāti (stūres pastiprinātājs, bremžu sistēma) kļūst “stīvi”.
Svarīgi saprast: dzinējs visefektīvāk uzsilst tieši braucot, nevis stāvot uz vietas. Tāpēc pareizākā taktika ir nevis gaidīt pilnīgu uzsilšanu pagalmā, bet gan pēc dažām minūtēm uzsākt kustību lēni un plūdeni.
Kā noteikt īsto brīdi, kad var droši doties ceļā?
Lai precīzi zinātu, kad jūsu automašīna ir gatava braukšanai, nav nepieciešams hronometrs. Ir trīs skaidras pazīmes, kuras var novērot jebkurš autovadītājs:
Tahometra rādījums: Pēc iedarbināšanas aukstā laikā dzinēja apgriezieni automātiski ir augstāki (virs 1000 vai 1200 apgr./min). Tiklīdz redzat, ka bultiņa sāk kristies un pietuvojas parastajai darba atzīmei (parasti ap 800 apgr./min), dzinējs ir gatavs pirmajai slodzei.
Dzinēja skaņa: Auksts motors skan “skaļāk” un metāliskāk. Kad skaņa kļūst mīkstāka un vienmērīgāka, mehānismi ir saņēmuši nepieciešamo eļļošanu.
Logu apsildes darbība: Ja no salona ventilācijas lūkām sāk pūst gaiss, kas vairs nav ledains, tas nozīmē, ka dzesēšanas šķidrums ir sācis cirkulēt pa lielo loku un dzinējs vairs nav “auksts”.
Biežākās kļūdas, no kurām jāizvairās
Daudzi autovadītāji, vēloties “palīdzēt” motoram uzsilt ātrāk, pieļauj kļūdas, kas sniedz pretēju efektu:
Gāzēšana tukšgaitā: Nekādā gadījumā nespiediet gāzes pedāli, kamēr auto stāv un eļļa ir auksta. Tas ir visātrākais veids, kā radīt mikrobojājumus dzinēja detaļām.
Tūlītēja elektroierīču ieslēgšana: Ja temperatūra ir ļoti zema, akumulators jau tā strādā ar lielu piepūli. Ieslēdzot uzreiz visas sēdekļu, logu un spoguļu apsildes, jūs radāt milzīgu slodzi ģeneratoram brīdī, kad dzinējam vēl ir grūti uzturēt apgriezienus.
Pārāk ilga sildīšana: Stāvot tukšgaitā 20 minūtes, dzinējs patērē lieku degvielu un izplūdes sistēmā veidojas kondensāts, kas ilgtermiņā var veicināt koroziju klusinātājos.
Vai jāsilda auto, ja tas ilgstoši stāv dīkstāvē?
Ir izplatīts uzskats, ka auto ziemā ir jāiedarbina profilakses pēc pat tad, ja nekur nav plānots braukt. Patiesībā īslaicīga darbināšana (5–10 minūtes), pēc kuras dzinējs tiek noslāpēts un nekur nebrauc, nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Dzinējs neuzsilst līdz galam, degviela pilnībā nesadeg un var nokļūt eļļā, pasliktinot tās īpašības. Ja vēlaties “iekustināt” auto ziemā, vislabāk ir veikt vismaz 15–20 kilometru garu izbraucienu, lai visi agregāti un akumulators paspētu sasniegt darba režīmu.
Secinājums: Pareiza automašīnas sildīšana ziemā ir līdzsvars starp tehnisko nepieciešamību un saprātīgu laika plānošanu. Pietiek ar dažām minūtēm miera stāvoklī, kamēr tiek notīrīti logi, un turpmāku mierīgu braukšanu pirmos kilometrus. Šāda pieeja ir visdrošākā gan jūsu automašīnas mehānismiem, gan videi un jūsu maciņam.
