Cik ilgi tu spētu izdzīvot, ja pēkšņi pazustu alga; Jaunākie dati par Latviju (1)

Jaunākie dati rāda, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem pēkšņs ienākumu zudums sagādātu pamatīgas galvassāpes jau pavisam drīz. Lai gan mēs visi vēlētos justies droši par rītdienu, aptuveni ceturtā daļa no mums bez regulāras algas spētu izdzīvot tikai vienu vai divus mēnešus.

Tajā pašā laikā ir arī labas ziņas – gandrīz pusei iedzīvotāju ir izdevies izveidot rezerves, kas ļautu iztikt ilgāk par trim mēnešiem, noskaidrots jaunākajā Norstat un bankas Luminor veiktajā aptaujā. Tas skaidri parāda, cik dažādas ir mūsu iespējas atlikt naudu “melnajām dienām”.

Pētnieki ir aprēķinājuši, ka kopumā 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas salīdzinoši droši, jo viņu uzkrājumi pietiktu vismaz trim mēnešiem vai pat ilgākam laikam. Ja iedziļināmies detaļās, tad katram desmitajam Latvijā naudas pietiktu pat veselam gadam un vēl ilgāk. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas kalpo kā drošības spilvens neparedzētās situācijās.

Tomēr aina nav tikai rozaina. Diezgan lielai daļai cilvēku – aptuveni 14 % – naudas krājumu pietiktu mazāk nekā mēnesim, bet katram desmitajam uzkrājumu nav vispār. Salīdzinot ar kaimiņiem, mēs esam kaut kur pa vidu. Piemēram, lietuvieši ir nedaudz čaklāki krājēji ilgtermiņam, savukārt Igaunijā ir vismazāk to cilvēku, kuri ar savu rezervi spētu izvilkt trīs līdz piecus mēnešus.

Kāpēc krāšana ne vienmēr izdodas

Lai gan vidējā alga Latvijā pēdējā laikā ir augusi un sasniegusi ap 1342 eiro “uz rokas”, ikdienas dārdzība daudziem neļauj izveidot iecerētos uzkrājumus. Cenas pārtikas veikalos un maksājumi par pakalpojumiem aug tikpat strauji, cik ienākumi. Ziemas mēnešos klāt nāk arī lielie komunālie rēķini, kas burtiski “apēd” to naudu, ko mēs citādi varētu atlikt malā.

Dati arī rāda, ka sievietes jūtas finansiāli neaizsargātākas nekā vīrieši. Viņas biežāk norāda, ka uzkrājumu pietiktu tikai pašam nepieciešamākajam uz īsu brīdi. Tāpat lielākas grūtības veidot rezerves ir cilvēkiem ar pamatizglītību, pensionāriem un jauniem vecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Šajās grupās bieži vien nav pat minimālu finanšu rezervju, kas radītu mieru par nākotni.

Cik lielam jābūt “drošības spilvenam”

Finanšu jomas eksperti parasti iesaka, ka katram no mums būtu vēlams atlikt summu, kas atbilst vismaz trīs mēnešalgām. Vēl labāk, ja šī rezerve būtu pusgada ienākumu apmērā. Tas ir vajadzīgs tāpēc, lai brīdī, ja pazūd darbs vai rodas veselības problēmas, cilvēks varētu mierīgi sakārtot savas lietas un meklēt jaunu ienākumu avotu, neiekrītot parādos.

Protams, dzīvē mēdz gadīties arī patīkami pārsteigumi, piemēram, kāds neplānots ceļojums vai liels pirkums, kuram nauda noderētu. Taču primārais mērķis uzkrājumiem ir tieši drošība. Luminor bankas eksperte Jekaterina Ziniča norāda, ka pat mazi soļi ir svarīgi. Viņa iesaka sākt ar vienkāršu budžeta plānošanu – sekot līdzi tam, kur paliek nauda, un mēģināt atteikties no lietām, kas tajā brīdī nav dzīvībai svarīgas.

Daudziem šķiet, ka krāt var sākt tikai tad, kad alga būs ievērojami lielāka, taču pieredze rāda, ka svarīgāks ir ieradums. Pat neliela summa, kas katru mēnesi tiek novirzīta krājkontā, laika gaitā izaug par nozīmīgu summu. Galvenais ir uzstādīt sev mērķi un uztvert šo uzkrājumu kā obligātu “rēķinu”, ko jūs maksājat sev par savu sirdsmieru.

Aptaujas rezultāti mums atgādina, ka neviens nav pasargāts no pēkšņām pārmaiņām. Tāpēc tieši tagad, kad algas vēl turpina pieaugt, ir īstais brīdis padomāt, kā šo pieaugumu nepalaist vējā, bet gan pārvērst savā drošības sajūtā. Trīs līdz četru mēnešalgu uzkrājums būtu tas ideālais mērķis, uz kuru pamazām tiekties katram no mums.