Latvijas iedzīvotāju maciņos 2025. gadā nonāca jūtami lielākas summas nekā gadu iepriekš. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējā alga valstī ir turpinājusi augt, sasniedzot 1 815 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tas ir par 129 eiro vairāk, ja salīdzinām ar 2024. gada rādītājiem. Interesanti, ka tieši reālā pirktspēja ir uzlabojusies, jo algu kāpums ir apsteidzis cenu pieaugumu veikalos.
Cik naudas paliek pāri pēc nodokļiem
Kad no minētajiem 1 815 eiro atskaita visus nodokļus, vidējā alga “uz rokas” jeb neto bija 1 346 eiro. Tas nozīmē, ka strādājošie savā bankas kontā saņēma aptuveni 74 % no nolīgtās bruto summas.
Gada laikā šis pieaugums bija diezgan straujš – vidējā neto alga pakāpās par 10,2 %. Pat ņemot vērā inflāciju un to, ka preces un pakalpojumi kļuva dārgāki, cilvēku reālie ienākumi palielinājās par 6,3 %. Tas ir būtisks rādītājs, jo tas nozīmē, ka iedzīvotāji par savu darbu varēja atļauties nopirkt vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Ko mums pasaka mediānas rādītājs
Bieži vien vidējais aritmētiskais skaitlis pilnībā neatspoguļo to, ko saņem lielākā daļa strādājošo. Tāpēc talkā nāk mediāna. Mediāna ir skaitlis, kas atrodas pašā vidū – puse strādājošo saņem vairāk par šo summu, bet otra puse saņem mazāk.
gadā bruto algas mediāna bija 1 462 eiro. Salīdzinot ar 2024. gadu, tā ir augusi par 105 eiro. Ja skatāmies uz summu, ko cilvēki saņem pēc nodokļiem, tad mediāna bija 1 117 eiro. Šis skaitlis pieauga vēl straujāk nekā vidējā alga – gada laikā kāpums bija 12,2 %. Parasti mediāna ir mazāka par vidējo algu, jo vidējo rādītāju uz augšu pavelk tie darbinieki, kuru algas ir ļoti lielas.
Privātais sektors apsteidz publisko sektoru
Algu pieauguma temps 2025. gadā nebija vienāds visur. Privātajā sektorā algas auga straujāk, sasniedzot 8,1 % lielu pieaugumu gada griezumā. Vidēji privātajā sektorā strādājošie pirms nodokļiem saņēma 1 800 eiro.
Sabiedriskajā sektorā jeb valsts un pašvaldību iestādēs algas pieauga nedaudz lēnāk – par 7,0 %. Tomēr kopējā vidējā summa tur joprojām saglabājās augstāka nekā pie privātuzņēmējiem. Sabiedriskajā sektorā strādājošie vidēji mēnesī saņēma 1 863 eiro, kas ir par 63 eiro vairāk nekā privātajā sfērā.
Kurās nozarēs maksā visvairāk
Tradicionāli ir jomas, kurās atalgojums krietni pārsniedz valsts vidējos rādītājus. Arī pērn līderpozīcijās palika finanšu un apdrošināšanas joma, kur vidējā alga sasniedza 3 077 eiro pirms nodokļiem. Tūlīt aiz tās seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare ar 2 861 eiro.
Citas nozares, kurās vidējā samaksa bija virs 2 000 eiro robežas:
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2 319 eiro.
Enerģētikas nozare – 2 313 eiro.
Valsts pārvalde – 2 103 eiro.
Ieguves rūpniecība – 2 009 eiro.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieki vidēji saņēma 1 841 eiro, bet ūdens apgādes un atkritumu apsaimniekošanas jomā strādājošie – 1 839 eiro.
Tabulas otrā galā joprojām atrodas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Šajā sfērā strādājošie vidēji saņēma vismazāk – 1 190 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šis skaitlis ietver pilnas slodzes darbu un ir krietni zemāks par valsts vidējo līmeni.
