Tas attiecas, piemēram, uz spēļu vai izložu konta maksājumiem, ja tie pārsniedz 2000 eiro. Tāpat šāda prasība var rasties, ja tiek pirkts vai pārdots mākslas darbs vai senlieta ar vērtību virs 50 000 eiro. Arī mantojuma deklarēšanas procesā tas kļūst aktuāli – ja nereģistrējamās kustamās mantas, tajā skaitā skaidra nauda, pārsniedz 15 000 eiro.
Naudas dāvinājumi no tuviniekiem ir atbrīvoti no nodokļa, ja tie nāk no ģimenes locekļiem līdz trešajai radniecības pakāpei – piemēram, no bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām vai mazbērniem. Tomēr, ja gada laikā šo dāvinājumu kopsumma pārsniedz 10 000 eiro, tā jānorāda gada ienākumu deklarācijā. Nodoklis gan šādos gadījumos nav jāmaksā, taču deklarēšanas pienākums saglabājas.
Ienākumi, kas netiek aplikti ar nodokļiem
VID par ar nodokli neapliekamiem ienākumiem uzskata: Aizdevumus līdz 1500 eiro no viena aizdevēja. Aizdevumus ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai, ja tie veikti bezskaidras naudas veidā un saņemti no tuviniekiem. Aizdevumus no laulātā vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei.
Dāvinājumi no draugiem vai attālākiem radiniekiem: kad jāmaksā nodoklis
Ja naudas vai mantiska dāvana saņemta no personas, kas nav tiešs radinieks – piemēram, no drauga, partnera, saderinātā, krustvecāka vai attālāka radinieka –, tā tiek uzskatīta par apliekamu ienākumu. Ja gada laikā no vienas personas kopējā dāvinājuma summa pārsniedz 1425 eiro, pārsnieguma daļai tiek piemērots progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Šādi ienākumi obligāti jānorāda gada ienākumu deklarācijā. To jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam, ja gada ienākumi nepārsniedz 78 100 eiro, savukārt, ja ienākumi ir lielāki, deklarācija iesniedzama laikā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Valsts uzraudzība pār finanšu darījumiem, īpaši skaidras naudas plūsmu, kļūst arvien stingrāka. Šāda pieeja nodrošina lielāku caurspīdīgumu finanšu sistēmā, tāpēc ir svarīgi laikus iepazīties ar spēkā esošajiem noteikumiem un korekti norādīt visus ienākumus. Tas palīdz izvairīties no neskaidrībām un liekiem pārpratumiem.
