Latvijā turpinās diskusijas par to, ko iesākt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem un vai iedzīvotājiem vajadzētu ļaut šo naudu izņemt pirms laika. Pašlaik šajā sistēmā ir reģistrēti vairāk nekā miljons dalībnieku, un kopējā summa, kas tur glabājas, pārsniedz 10 miljardus eiro.
Latvijas Televīzijas veiktā izpēte rāda, ka lielākajai daļai cilvēku uzkrātās summas nemaz nav tik lielas, kā varētu šķist. Jāatgādina, ka Saiema jau nolēmusi, ka Saeima noraidīja ieceri ļaut iedzīvotājiem izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus.
Cik daudz naudas iedzīvotāji ir sakrājuši
Dati liecina, ka lielākajai daļai otrā pensiju līmeņa dalībnieku uzkrājums pašlaik nesasniedz 5000 eiro. Šajā grupā ir aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. To vidū ir gan jaunāki strādājošie, gan tie, kuriem līdz pensijai palikuši vien daži gadi. Viņiem visiem vēl ir laiks papildināt šo kapitālu, jo iemaksas no algas notiek automātiski.
Nākamā grupa ir ievērojami mazāka – 261 tūkstotim cilvēku uzkrājums ir robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Vēl nedaudz mazāk dalībnieku ir sakrājuši summu līdz 20 tūkstošiem eiro. Savukārt tos, kuriem uzkrātais kapitāls pārsniedz 50 tūkstošus, var uzskatīt par retumu, jo tādu ir tikai nedaudz vairāk par 10 tūkstošiem cilvēku.
Kā uzkrājums ietekmē ikmēneša pensiju
Daudziem rodas jautājums, kādu reālu labumu šie tūkstoši dos brīdī, kad darba gaitas tiks pārtrauktas. Latvijas Televīzija veica aprēķinus, pieņemot, ka cilvēks dodas pensijā 65 gadu vecumā un uzkrājums tiek izmaksāts desmit gadu periodā. Ja uzkrāti ir 5000 eiro, tad pie pamata pensijas klāt nāk aptuveni 20 eiro mēnesī.
Ja uzkrājums ir lielāks, arī ikmēneša papildinājums pieaug. Ekonomisti norāda, ka otrais pensiju līmenis veido aptuveni vienu sesto daļu no kopējās pensijas. Piemēram, ja cilvēka pensija būtu 1200 eiro, tad aptuveni 200 eiro no šīs summas nodrošinātu tieši otrais līmenis. Ja šo naudu izņemtu un iztērētu tagad, vēlāk pensija būtu tieši par šo summu mazāka.
Igaunijas piemērs kā mācība
Latvijas Bankas speciālisti aicina uzmanīgi vērtēt ideju par naudas izņemšanu, pieminot kaimiņvalstu pieredzi. Igaunijā pirms kāda laika tika ļauts iedzīvotājiem izņemt savus uzkrājumus, un turienes valdība vēlāk atzina, ka tā bijusi viena no lielākajām kļūdām. Lielākā daļa cilvēku izņemto naudu vienkārši iztērēja ikdienas vajadzībām, nevis ieguldīja kur citur.
Sanāk, ka cilvēki “noēd” savu nākotnes drošību jau šodien. Lai gan šobrīd kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir gājušas šo ceļu un ļauj piekļūt uzkrājumiem, Latvijas amatpersonas un finanšu eksperti pret to izturas ļoti rezervēti. Viņu galvenās bažas ir par to, ka nākotnē Latvijas iedzīvotājiem pensijas būs pārāk mazas, lai nodrošinātu normālu dzīves līmeni.
Situāciju sarežģī arī demogrāfijas rādītāji. Latvijā strādājošo skaits pamazām sarūk, bet senioru skaits pieaug. Tas nozīmē, ka pēc kāda laika mazākam strādājošo skaitam būs jāuztur lielāks pensionāru skaits. Šādā situācijā tieši individuālais uzkrājums otrajā pensiju līmenī kļūst par būtisku drošības spilvenu.
