Speciālisti prognozē, ka nākotnē Zemi varētu sagaidīt bojāeja, ko izraisīs Saules novecošanās. Šis process nav tik tāls, kā varētu šķist, jo Saules attīstība norisinās pakāpeniski un ilgstoši, pakāpeniski ietekmējot arī mūsu planētu.
Zeme ir trešā planēta no Saules un mūsu mājvieta. Tā šobrīd ir vienīgā zināmā planēta Saules sistēmā, kur iespējama dzīvība. Unikālie apstākļi uz Zemes veicina dzīvības rašanos, attīstību un pastāvēšanu.
Zeme izceļas ar savu atmosfēru, ūdeni un bagātīgo bioloģisko daudzveidību, kas veicina dzīvības rašanos un attīstību. Tā ir vienīgā vieta, kur dzīvo cilvēki un citas dzīvās būtnes. Zeme piedāvā arī plašu dabas resursu klāstu, kas nodrošina mūsu ikdienas vajadzības un ir būtiski svarīgi mūsu izdzīvošanai un labklājībai.
Zinātnieki, pateicoties plašai izpētei un analīzei, ir spējuši izveidot detalizētu Zemes vēstures pārskatu no iepriekšējiem gadsimtiem.
Saskaņā ar mūsdienu ģeologu un ģeofiziķu atklājumiem, ir plaši pieņemts, ka Zeme, kopā ar Sauli un citiem Saules sistēmas ķermeņiem, veidojās pirms aptuveni 4,54 miljardiem gadu, pateicoties Saules miglāja ietekmei.
Sākotnēji Zemes ārējais slānis bija sašķidrināšanas stāvoklī, tomēr pakāpeniski tas tika atdzisis un pārvērtās par sacietējušu struktūru, kas pazīstama kā Zemes garoza. Šajā konkrētajā periodā notika mēness veidošanās. Ļoti iespējams, ka Mēness radās nozīmīgas debesu būtnes rezultātā, kas pēc izmēra ir līdzvērtīgs Marsam un veido 10% no Zemes masas, saduroties ar Zemi un izvilkot daļu no tās masas.
Pēc tam daļa no atdalītās masas tika atkal integrēta Zemē, kamēr daļai izdevās izvairīties no Zemes gravitācijas ietekmes. Pārējā masa palika Zemes orbītā un galu galā saplūda, radot Mēnesi. Gāzu emisijas no dzesējošās masas, tostarp vulkānu izvirdumi, veicināja sākotnējās atmosfēras rašanos.
Ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā atmosfērā uz Zemes virsmas izveidojās ūdenstilpes, piemēram, okeāni. Papildus tam daļu no Zemes ūdens apgādes veidoja ledus, kas tika nogādāts no komētām, kas šķērsoja Zemes apkārtni.
Pavisam nesen zinātnieki veica pētījumu, kurā tika atklāts, cik ilgi Zemes iedzīvotājiem un pašai planētai ir atlicis līdz pasaules bojāejai. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs. Noskaidrosim, kāds tas ir!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Saskaņā ar Live Science ekspertu teikto, tiek prognozēts, ka Zeme galu galā saskarsies ar savu bojāeju, jo Saule, mūsu Saules sistēmas centrālā zvaigzne, piedzīvos dabisku novecošanas procesu. Paredzamais laiks līdz planētas bojāejai ir vairāki miljardi gadu, tomēr dzīvība uz Zemes izbeigsies daudz ātrāk.
Saules dabiskā evolūcijas procesa rezultātā Zeme kļūs neviesmīlīga lielākajai daļai organismu aptuveni 1,3 miljardu gadu laikā. Tomēr, ja pašreizējais klimata pārmaiņu temps netiks mazināts, cilvēku izzušana var kļūt iespējama jau nākamajos gadsimtos.
NASA Godāras kosmosa lidojumu centra planētu zinātnieks Ravi Kopparapu paziņoja, ka Zeme pastāvēs aptuveni 4,5 miljardus gadu, līdz Saule pārvērtīsies par masīvu sarkanu milzi, kas galu galā aprīs Zemi.
Saskaņā ar Eiropas Kosmosa aģentūras teikto, parādība, kas pazīstama kā “sarkanais milzis”, notiek zvaigžņu attīstības beigu fāzē, kad zvaigzne iztērē savas ūdeņraža rezerves kodolsintēzes vajadzībām un sāk apstāšanās procesu. Tiklīdz kodolsintēze beigsies, gravitācijas spēks nostiprinās savu dominējošo stāvokli.
Līdz ar hēlija kodola saraušanos gravitācijas spēka dēļ, temperatūra Saules kodolā paaugstināsies. Šis pēkšņais siltuma uzliesmojums liks Saules ārējam plazmas slānim strauji izplesties, kas rezultātā novedīs pie tās pārvēršanās par sarkano milzi.
Tomēr ir maz ticams, ka Zeme izturēs visus šos 4,5 miljardus gadu, un, bez šaubām, tā piedzīvos ievērojamas pārvērtības, padarot to neatpazīstamu no Zemes, kuru mēs pašlaik apdzīvojam.
“Nav jāgaida, kamēr Saules ārējie slāņi sasniegs Zemi – Zeme piedzīvos ārkārtēju karstumu, pirms Saule pārvērtīsies par “sarkano milzi”. Saulei mirstot, temperatūra paaugstināsies, okeāni iztvaikos, līdz izzudīs atmosfēra, un tad Saules gravitācijas paisuma spēki iznīcinās Zemi,” skaidroja zinātnieki.
