Garāmgājēji ievēroja suni, kurš visu dienu pavadīja sēžot ceļa malā. Kad viņi atklāja iemeslu, pār viņiem nāca pārsteigums.
Kad autovadītāji sāka pamanīt līdz nepazīšanai novārgušu, netīru suni, kas gulēja pie šosejas aiz pilsētas, neviens tam nepievērsa lielu uzmanību. Nodomāja – pamests, klaiņojošs.
Taču pēc dažām dienām kļuva skaidrs: suns nekur neiet. Viņš nerej, nedzenas pakaļ mašīnām – tikai sēž un raugās vienā punktā, tur, kur ceļš strauji pagriežas.
Vietējie sāka viņu piebarot — kāds izmeta ēdienu pa logu, cits nolika bļodu ar ūdeni. Suns ēda, taču tāpat nekur tālāk negāja. Viņa vienmēr palika turpat, it kā kaut ko gaidītu.
Kad cilvēki beidzot uzzināja, kāpēc novārgušais, netīrais suns nemitīgi uzturējās vienā un tajā pašā vietā, viņi bija patiesi pārsteigti.
Stāstu tālāk…👇
Caur sociālajiem tīkliem stāsts ātri izplatījās, un brīvprātīgie nolēma iesaistīties. Viņi atbrauca ar būri un zālēm, taču suns pretojās. Viņš aizskrēja dažus metrus, bet vienmēr atgriezās tajā pašā vietā.
Divas nedēļas neviens nespēja pieiet sunim tuvāk, līdz kāds pensionārs, agrākais kravas mašīnas šoferis, apstājās pie ceļa malas. Viņš runāja mierīgi, bez steigšanās un straujām kustībām. Tad viņš devās mājās un atgriezās ar sen iedzeltējušu avīzi. Tur bija maza ziņa: pirms divām nedēļām tieši šeit, šajā līkumā, motociklists bija devies aizsaulē. Toreiz visiem šķita, ka viņš braucis viens.
Dzīvnieks visu laiku sēdēja turpat – tieši iepretim vietai, kur bija atrasts motociklists. Tajā brīdī vecais vīrs visu saprata. Viņš paņēma telefonu un piezvanīja likumsargiem.
Nākamajā dienā izmeklētāji vēlreiz pārskatīja lietas materiālus un devās atkārtoti uz notikuma vietu. Dažus metrus no ceļa, biezā zālē gravā, viņi pamanīja bērnu sēdeklīti. Tajā bija jakā ietīts mazulis — vājš, bet saglabājis dzīvību.
Drīz vien atklājās patiesība: kopā ar tēvu brauca viņa mazais dēls un suns. Kad notika nelaime, dzīvnieks ar brīnumainu spēku izvilka bērnu no motocikla un aiznesa drošākā vietā, ēnā. Pats palika uz ceļa malas — gaidīt cilvēkus.
Brīdī, kad bērnu veda uz klīniku, suns pirmo reizi pēc divām nedēļām atstāja savu posteni un sekoja mašīnai.
Šis stāsts kļuva par atgādinājumu visiem apkārtējiem, ka uzticība un mīlestība bieži spēj paveikt vairāk, nekā mēs spējam iedomāties.
