Iepērkoties pārtikas veikalos, mēs parasti ceram, ka cena uz etiķetes atbilst tam, ko liekam maisiņā. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk parādās ziņas par nepatīkamiem pārsteigumiem tieši augļu un dārzeņu nodaļās.
Cilvēki pamanījuši, ka fasētos maisiņos reizēm tiek ielikta dārgāka prece, lai gan pircējs bija rēķinājies ar lētāku variantu. Šādas situācijas rada lieku stresu un liek mums kļūt daudz uzmanīgākiem pie veikala plauktiem.
Kāpēc dārzeņu maisiņi liek būt modriem
Daudzi no mums ir pieraduši ātri paķert jau nosvērtu un iepakotu dārzeņu maisiņu, lai ietaupītu laiku. Tomēr tieši šeit pēdējā laikā mēdz slēpties āķis. Ir gadījumi, kad pircējiem nākas pārmaksāt, jo iepakojumā ielikts dārgāks produkts nekā norādīts. Tas nav tikai naudas jautājums – tā ir uzticēšanās tirgotājam, kas šādos brīžos stipri sašūpojas.
Šāda rīcība liek domāt, ka kontrolei pār to, kas nonāk mūsu iepirkumu ratiņos, vajadzētu būt stingrākai. Neviens negrib justies piemānīts, īpaši laikā, kad katrs eiro centrāls ir svarīgs. Tāpēc, ejot garām dārzeņu stendiem, labāk veltīt pusminūti vairāk un kārtīgi apskatīt, kas rakstīts uz svītrkoda un kas atrodas maisiņā.
Ko mēs redzam pārtikas cenu zīmēs
Atskātoties uz aizvadīto gadu, ir skaidri redzams, ka pārtika kopumā ir kļuvusi dārgāka. Vidējā inflācija pērn bija ap 3,7%, un lielāko daļu šī kāpuma mēs jutām tieši savos makos, pērkot ikdienas preces. Ja skatāmies uz konkrētiem skaitļiem, tad daži produkti ir piedzīvojuši patiešām lielu lēcienu.
Piemēram, kafijas cena gada laikā uzkāpa par vairāk nekā 30%. Arī olas un putnu gaļa kļuva dārgāka – tur pieaugums bija attiecīgi 20% un 19% robežās. Interesanti ir vērot, kā cenas mainās pēc lielajām akcijām. Bieži vien, tiklīdz atlaižu periods beidzas, cenas uzlec atpakaļ ar uzviju. Tas bija novērojams gan sieram, gan biezpienam un sulām. Tajā pašā laikā ne viss tikai sadārdzinās – pēdējā mēneša laikā nedaudz lētāks kļuva sviests un daži svaigie augļi.
Ko ekonomisti sola tuvākajā nākotnē
Lai gan brīžiem šķiet, ka cenas turpinās augt bezgalīgi, speciālisti mierina, ka 2026. gads varētu būt rāmāks. Tiek prognozēts, ka tik krasu lēcienu kā iepriekš vairs nebūs un inflācija kļūs lēnāka. Tas nozīmē, ka cenu pieaugums vairs nebūs tik pamanāms un ikdienas izdevumi stabilizēsies.
Tāpat tiek prognozēts, ka mūsu ekonomika kopumā sāks augt straujāk nekā pagājušajā gadā. Tas dod cerību, ka dzīves līmenis kopumā uzlabosies. Lai gan apkārtējā pasaule joprojām ir nemierīga un kaimiņvalstu ekonomikas bremzējas, Latvijas prognozes pagaidām izskatās diezgan optimistiskas. Algu pieaugums daudzās nozarēs joprojām apsteidz cenu kāpumu, kas palīdz iedzīvotājiem tikt galā ar ikdienas tēriņiem.
Budžets un nodokļi: kur paliek nauda?
Plānojot šo gadu, valsts rēķinās ar diezgan ievērojamiem ieņēmumiem no nodokļiem. Liela daļa no šīs naudas nāk no sociālajām iemaksām un pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ko mēs visi maksājam ikreiz, kad kaut ko nopērkam veikalā. Tieši patēriņš un tas, cik aktīvi mēs iepērkamies, veido lielu daļu no kopējā budžeta.
Šie skaitļi rāda, kā attīstās mūsu valsts un cik stabili jūtas strādājošie. Lai gan mēs joprojām nedaudz atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem izaugsmes ziņā, kopējais virziens tiek solīts pozitīvs. Protams, vienmēr pastāv riski no ārpuses, taču vietējā nodarbinātība un patēriņa dinamika šobrīd liecina par to, ka mēs spējam pielāgoties pārmaiņām.
Vai arī Jums pēdējā laikā ir gadījies pamanīt dīvainas cenu nesakritības vai neprecizitātes veikalos? Būtu interesanti palasīt komentāros par Jūsu pieredzi un to, kā Jūs pārbaudāt pirkumus.
