Ja nebūtu evolūcijas radījusi “gājputnu” statusu, daudzās pasaules vietās – ne tikai aukstajā, bet arī siltajā gada periodā – dzīvotu ievērojami mazāk putnu sugu. Taču gājputni pastāv.
Katru rudeni lielākā daļa no tiem pamet vietas, kur pavadīta vasara, tostarp arī Latviju. Tomēr ir arī putni, kas paliek, un tas bieži vien raisa jautājumu – vai barošana ziemā viņiem palīdz vai kaitē?
Kuri putni ir kuri?
Ziemā pie mums ierodas ne tikai migrējošie putni, bet arī caurceļotāji. Tāpat ir putni, kurus dēvē par nometniekiem – tie visu gadu dzīvo vietās ar labvēlīgiem apstākļiem, tāpēc viņiem nav nepieciešams doties uz siltākām zemēm.
Savukārt tā saucamie klejotāji veic ievērojamus pārlidojumus. Aukstajā periodā pieaug šo putnu īpatsvars, un tie īpaši nemēdz izvairīties no apdzīvotām vietām, bet gan tiecas uz tām – arī Latvijā.
Pat ja īstena ziema vēl nav sākusies, daudzi putni jau pārvietojas tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām. Daži cilvēki priecājas par šo putnu tuvumu un vēlas viņiem palīdzēt, kļūstot par viņu barotājiem. Putnu barotavas var būt ļoti dažādas, un bieži vien tās tiek radītas ne tikai ar apzinātu nolūku, bet arī nejauši.
Vai barošanas ietekme uz putniem ir labvēlīga vai kaitīga?
Bieži tiek jautāts, vai barošana ir labums dabai un kā tā ietekmē putnus. Vai tās sekas ir pozitīvas, negatīvas vai pat neitrālas? Kā vērtēt ūdensputnu – piemēram, meža pīļu un paugurknābja gulbju – nespēju migrēt un to lēmumu palikt ziemot pie cilvēkiem Latvijā? Šie ūdensputni bieži tiek baroti arī vasaras laikā, un to vēlme pēc barības ir tik liela, ka varam runāt par sociālu problēmu.
Zoologu viedoklis par barošanu
Manuprāt, un ceru, ka daudzi zoologi piekrīt, ka, ja vien nav radusies kāda ekstremāla situācija, savvaļas dzīvnieku, tostarp putnu, barošana ir nevajadzīga un dabai kaitīga. Tā ir lieka arī dzīvnieku sugām un populācijām kopumā. Cilvēka rūpes par dzīvniekiem aukstajā sezonā var būt nepieciešamas tikai atsevišķiem dzīvniekiem, bet ne visai sugai vai populācijai.
Barotājiem ir labums, ne tikai putniem
Rūpes par putniem ziemā, visticamāk, vairāk sniedz labumu pašiem barotājiem. Tas sniedz viņiem gandarījumu un ceļ pašapziņu, turklāt barošana (vai putnu piesaistīšana noteiktām vietām) ļauj cilvēkiem tos novērot un fotografēt.
Nepārtraukta barošana – nepieciešamība vai kaitējums?
Tomēr, ja rūpes par putniem ir pārtrauktas, tās var kļūt kaitīgas. Kad barošana tiek pārtraukta pēkšņi, dzīvnieki, kas kļuvuši atkarīgi no barotavām, var ciest, jo vairs nesaņem nepieciešamo barību. Tas īpaši attiecas uz mazajiem putniem, bet lielākiem lidoņiem ir vieglāk pielāgoties un veikt tālākus lidojumus, lai meklētu barību.
Vai putnu barošana ir sākama pārāk agri?
Ir svarīgi, lai putnu barošana nesāktos pārāk agri. Dažkārt tas tiek darīts pat jau septembrī, bet jāatceras, ka, ja reiz sākta barošana, tad to ir jāveic nepārtraukti, regulāri. Barotavām jābūt pieejamām arī rītos, pēc aukstām ziemas naktīm, un vakarā, kad nākamā nakts būs vēl aukstāka.
Ziemas barošanas būtība un konsekvence
Ja cilvēks ir uzsācis putnu barošanu, tad viņam jābūt gatavam to turpināt visā ziemas periodā. Pretējā gadījumā, ja barošana tiek pārtraukta, putniem var rasties nopietnas sekas. Ja cilvēks nolemj pārtraukt barošanu, tas jāveic pakāpeniski, lai dzīvnieki varētu pierast pie jaunās situācijas.
Noslēgumā
Ja reiz cilvēks sāk rūpēties par dzīvniekiem aukstajā sezonā, viņam jābūt gatavam turpināt šo darbību, jo pēkšņa barošanas pārtraukšana var radīt dzīvniekiem vēl lielākas problēmas. Tomēr vislabāk būtu – neuzsākt barošanu vispār.
