Janvāris tradicionāli tiek uzskatīts par īsteno ziemas sirdi. Ja februāris mūsu platuma grādos parasti asociējas ar nikniem ziemeļu vējiem un nebeidzamiem sniegputeņiem, tad janvāris latviešu tautas ticējumos tiek godāts kā stabila sala un nedalīta aukstuma mēnesis.
Tas ir laiks, kad daba sastingst savā visdziļākajā miegā, veidojot pamatu visam gaidāmajam gadam.
Senie laika vērotāji, balstoties gadu desmitiem uzkrātā pieredzē, pamanījuši interesantu likumsakarību: īpaši bargi un auksti janvāri reti kad atkārtojas vairākus gadus pēc kārtas. Turklāt šis mēnesis kalpo kā spogulis vasarai.
Tiek vēstīts – ja janvāra vidū kož pamatīgs sals, tad jūlijs mūs lutinās ar karstu un sausu sauli. Turpretī sniegains un vējains gada sākums ir droša zīme, ka vasaras vidū jārēķinās ar spēcīgām lietavām un pērkona negaisiem.
Ražas zīmes un dabas likumsakarības
Vēsturiski janvāra laikapstākļi ir kalpojuši par svarīgu indikatoru tam, kāda solās būt gaidāmā lauksaimniecības sezona. Senie novērojumi liecina, ka sauss laiks gada pirmajā mēnesī bieži vien ir priekšvēstnesis veiksmīgai un ražīgai vasarai.
Turpretī pārlieku liels mitrums, migla un lietus ziemas vidū tradicionāli tiek saistīti ar prognozēm par mazāku ražas apjomu tīrumos.
Tāpat būtisks faktors ir zemes sasalšana. Ja ziema ir neierasti silta, zeme neiesalst un dominē dienvidu vēji, senie ticējumi brīdina, ka tas var veicināt dažādu slimību izplatību gada turpmākajos mēnešos.
Šīs sakarības un dabas zīmes savā jaunākajā bloga ierakstā analizē pazīstamais dabas norišu pētnieks Vilis Bukšs, piedāvājot savu redzējumu par to, ko mums sagaidīt janvāra nogalē.
Ko mums sola janvāra pirmā puse?
Analizējot 1. un 14. decembra dabas zīmes, kā arī Vēja dienu noskaņu Ziemas saulgriežos, prognozes liecina, ka janvāris lielākajā daļā Latvijas reģionu saglabāsies mērena sala robežās.
Nokrišņi būs bieži viesi, taču tie pārsvarā izpaudīsies kā īslaicīgs sniegs. Debesis lielākoties klās mākoņu sega, un saule mūs priecēs tikai retos mirkļos.
Dominējošie vēji pūtīs no dienvidiem un rietumiem, brīžiem kļūstot brāzmaini un veidojot sniega sanesumus uz ceļiem.
Līdz pat janvāra vidum Latvijas austrumos valdīs stabils ziemas režīms ar retiem atkušņiem. Skaidrās bezvēja naktīs temperatūra vietām var nokrist pat līdz mīnus 20 grādu atzīmei, kamēr dienā tā svārstīsies no mīnus 2 līdz mīnus 7 grādiem.
Sniega sega šajā periodā tikai pieaugs, padarot pārvietošanos pa autoceļiem izaicinošu.
Krasas izmaiņas un atkušņa iestāšanās mēneša vidū
Ap mēneša vidusposmu situācija sāks mainīties, īpaši pamanāmi tas būs piejūras teritorijās. Šeit arvien biežāk parādīsies atkusnis, ko pavadīs slapjš sniegs un pat lietus. Valsts austrumos tikmēr saglabāsies mērens sals ar periodisku snigšanu.
Gaisa temperatūra naktīs turēsies ap mīnus 7 grādiem, bet dienā bieži pakāpsies līdz nulles atzīmei vai pat nedaudz augstāk. Šāds mainīgs režīms radīs bīstamus apstākļus uz ceļiem, jo izveidosies apledojums un “melnā ledus” risks.
Janvāra otrā puse: Mainīgums un “Bašķa dienas” sals
Janvāra izskaņa solās būt ļoti nepastāvīga. Aukstuma periodus negaidīti nomainīs siltākas gaisa masas, atnesot līdzi nokrišņu kokteili. Tomēr ap 20. janvāri (Bašķa dienu), ja debesis kļūs skaidras, mūs var pārsteigt pēkšņs aukstuma vilnis ar temperatūru līdz mīnus 20 grādiem naktīs.
Mēneša pēdējās dienās dominēs mākoņains laiks, un temperatūra svārstīsies ap 0 grādu robežu, radot sajūtu, ka ziema sāk nogurt.
Kopumā janvāris solās būt bagāts ar nokrišņiem un temperatūras ziņā atbildīs ilggadējiem novērojumiem. Februāris un marts, visticamāk, turpinās šo iesākto kursu – te salstot, te atkal kūstot.
Latviešu tautas viedums šādu nepastāvīgu laiku, kad sniegs mijas ar lietu un sals ar atkusni, raksturo kā brīdi, kad “ziema celmus cilā”.
Vai esat pamanījuši kādas īpašas dabas zīmes savā apkaimē šajā janvārī? Dalieties savos novērojumos komentāros!
