Septembris ir tas mēnesis, kas iezīmē pilnīgu pāreju no vasaras un garu rudeni. Turklāt uzreiz pēc rudens, tuvojas arī ziema. Šajā laikā ļoti uzmanīgi jāvēro zīmes dabā, jo tās daudz ko pastāsta.
Agrākos laikos cilvēki ļoti novēroja putnu uzvedību, jo tas daudz ko pastāstīja par to, kādi laika apstākļi sagaidāmi jau tuvākajā laikā un tas ļāva tiem sagatavoties.
Ja dzērves lido projām agri, tad aukstums pienāks ātri. Savukārt, ja tās vēl uzkavējas, tad rudens būs maigas dabas un ilgs.
Bezdelīgas, kas nav aizlidojušas līdz 1. septembrim, liecināja par to, ka pavasarī gaidāmi plūdi.
Mājas zosis jānovēro konkrētā dienā – tieši 15. septembrī: ja putni stāv uz vienas kājas, tad sals jau ir tuvu. Bet, ja putni vēl peras pa ūdeni, var gaidīt siltumu. Bet, ja slēpj knābi savā spārnā, jāgaida agra ziema.
Lasi vēl: “Un tad pienāk tāds mirklis…”: primadonna Alla Pugačova atklāj, ko par viņu reiz pateicis Maestro Raimonds Pauls
Ja pagalmos sāk parādīties zīlītes, arī tā ir droša pazīme, ka pavisam drīz iestāsies stabils aukstums.
Dabas zīmes par pirmo salu
Pērkona negaisi septembrī paredz siltu rudeni.
20. septembrī jāvēro vējš: ja pūš ziemeļu vējš – būs aukstums, ja dienvidu – siltums, ja rietumu – lietus, bet, ja austrumu – skaidrs laiks.
Ja pirmais sniegs uzkrīt 25. septembrī, tad pēc 40 dienām, kas ir 8. novembrī, var gaidīt jau īstu, noturīgu ziemu.
Pēc bērzu lapām varēja spriest par pavasari: ja sāk dzeltēt galotne — pavasaris būs agrs, bet ja apakšdaļa — tas atnāks vēlu.
